Kategorija - #4
Apstiprināts sugas aizsardzības plāns sugu grupai “Dzeņveidīgie”
Latvijā sastopamas deviņas dzeņveidīgo putnu sugas, piecas no tām (baltmugurdzenis, trīspirkstu dzenis, vidējais dzenis, melnā dzilna un pelēkā dzilna) mūsu valstīir īpaši aizsargājamas. Un tā kā dzeņi ir saistīti ar dabiskam mežam raksturīgām struktūrām un tiem galvenokārt raksturīgs nometniecisks dzīvesveids, dzeņu sugu izdzīvošanu un populācijas stāvokli lielā mērā ietekmē mežsaimn...
Dabas skaitītāji četros gados atklājuši 52 jaunas sugas
Dabas skaitītāji, apsekojot Latvijas pļavas, iekšzemes un piekrastes kāpas, saldūdeņus, alas, iežu atsegumus, purvus un mežus, ne vien pētīja biotopus un to stāvokli, bet arī novēroja retas sugas, tādējādi četrās sezonās kopumā atklājot 52 jaunas sugas.Starp tām ir divas līdz šim Latvijā nesastaptas augu sugas, septiņas sūnu, 12 ķērpju, 15 gļotsēņu un 16 sēņu sugas...
Aicinām uz sanāksmi par izstrādāto sugas aizsardzības plānu dzeņiem
Lai apspriestu Ornitoloģijas biedrības izstrādāto sugas aizsardzības plānu putnu sugu grupai Dzeņi, apzinātu problēmas un meklētu to risinājumus, ikviens ir aicināts uzplāna apspriešanas sanāksmi8. oktobrī plkst. 11.00 14.00 Latvijas Universitātes Dabas mājā (107. auditorijā, Jelgavas ielā 1, Rīgā) vai9. oktobrī plkst. 11.00 14.00 LU Bioloģijas institūtā...
Iepazīsti Latvijas dabas dārgumus - garlapu cefalantēra
Latvijas Sarkanā grāmata atklāj, ka garlapu cefalantēra Cephalanthera longifolia (L.) Fritsch atrodama visskumjākajā 0 kategorijā, kurā apvienotas Latvijā izzudušās augu un dzīvnieku sugas. Pirmo reizi tā atrasta 19. gadsimta beigās pie Ilūkstes, kur to atklāja izcilais Latgales un Sēlijas dabas pazinējs Eduards Lēmans, bet 20. gadsimta laikā jaunu ziņu par šo sugu nebija, t...
Vienā elpā ar purvu un mežu
Rit ceturtā, noslēdzošā dabas skaitīšanas sezona. Šobrīd jau lielākā daļa no pusotra simta dabas skaitīšanas ekspertu veic apsekojumus, izvērtējos 78 novados sastopamo dabas vērtību atbilstību Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamajiem biotopiem sešās grupās - zālājos, purvos, mežos, piekrastes, iekšzemes kāpās, upēs, ezeros, alās un iežu atsegumos. ...
Kādēļ jāpēta Latvijas dzeņi?
Iestājoties Eiropas Savienībā, ikviena dalībvalsts apņemas rūpēties par dabu un sniegt jaunākos datus par dabas vērtību sastopamību, izplatību un kvalitāti savā teritorijā. Tā kā Eiropā dabas skaitītāji strādā pēc vienotas metodes, iespējams iegūt aktuālus datus par dabas daudzveidību un tās tendencēm ikvienā dalībvalstī, tās salīdzināt, sekot līdzi izmaiņām...