JAUNUMI

Dabas skaitīšanas eksperti savos apsekojumos rūpīgi izvērtē redzamās dabas vērtības. Un trim no četrām dabas skaitīšanas sezonām viņu vērība ir palīdzējusi uzzināt jaunas trauslā ūdensauga Dortmaņa lobēlijas Lobelia Dortmanna vēl nezināmas atradnes.Dortmaņa lobēlija ir īpaši tīru ezeru ūdeņu indikatorsuga, kas sastopama ezeru seklūdens joslā līdz 1,5 m dziļumam uz smilšaina pam...

...

Lai sekmētu mūsu dabas vērtību saglabāšanu un to ilgtspējīgu izmantošanu sabiedrības labklājības un veselīgas vides nodrošināšanai, jau ceturto gadu notiek visaptverošā Latvijas dabas inventarizācija. Tas ir ļoti sarežģīts, rūpīgi plānots un uzraudzīts process, kas nav iedomājams bez profesionālas komandas. Tajā iesaistīti ap 400 cilvēku, no tiem lielākā daļa ir biotopu apsekošanas ek...

2020. gada 15. decembrī plkst. 15.00 notiks tiešsaistes (attālināta) informatīva sanāksme par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, dabas lieguma “Dubnas paliene" dabas aizsardzības plāna izstrādes uzsākšanu. Dalībai sanāksmē jāreģistrējas līdz 14. decembrim, rakstot uz e-pastu birojs@vkb.lv, kā arī aicinām iesūtīt jautājumus un priekšlikumus izskatīšanai sanāksmē....

Dabas skaitīšanas 2017. jeb pirmā sezona nesa patīkamus pārsteigumus, kad, veicot biotopu kartēšanu, eksperti ziņoja par jaunatrastām sugām un esošo sugu jaunām atradnēm. Visu jaunatklājumu starpā bija arī jauna peldošā ezerrieksta atradne Bancānu ezerā (Jēkabpils novadā), kas kopsummā ir tikai ceturtā atradne šim retajam ūdensaugam dūņainajos, brūnūdens ezeros.Eksperte, kas at...

Veicot dabas apsekojumus Latvijas pļavās, purvos, mežos, upēs un ezeros, piejūras un iekšzemes kāpās, alās un iežu atsegumos, aptuveni divi simti dabas ekspertu jau ceturto gadu fiksē Latvijas dabas veselības stāvokli. Šobrīd apkopotie triju sezonu dati liek aizdomāties par divējādām lietām. Iežu atsegumu un virsāju biotopu ir konstatēts vairāk kā domāts līdz šim. Tomēr apstipr...

Šobrīd ir izanalizēti pirmo triju dabas skaitīšanas sezonu dati, kuros dabas eksperti vērtēja pļavu, purvu, mežu, upju, ezeru, piejūras un iekšzemes kāpu, alu un iežu atsegumu atbilstību Eiropas Savienības nozīmes biotopu statusam. Arī īpašnieki jau ir saņēmuši biotopu rezultātus, kuri tiek sūtīti uz īpašnieku deklarēto adresi.Atgādinām, ka tikai biotopu īpašnieki...

Šajā miglainajā un krēslainajā veļu laikā un Halovīna priekšvakarā sēņu pētnieku un citu dabas draugu biežs sarunu temats ir miroņu pirksti un mirušās gangstera draudzenes pirksti. Izrādās, ka šādus biedējošus epitetus Rietumeiropā un Ziemeļamerikā tautas valodā iemantojušas divas neparasta izskata sēņu sugas - daudzveidīgā ksilārija Xylaria polymorpha (redzam...

2020. gada 12. novembrī plkst. 17.00 notiks tiešsaistes (attālināta) informatīva sanāksme par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, dabas lieguma “Ķirbas purvs" dabas aizsardzības plāna izstrādes uzsākšanu. Dalībai sanāksmē jāreģistrējas iepriekš, rakstot uz e-pastu birojs@vkb.lv. Ja nepieciešama tehniska palīdzība dalībai attālinātajā sanāksmē, sazinieties ar Ruca...

Ir uzsākta īpaši aizsargājamās dabas un Natura 2000 teritorijas dabas lieguma Lubāna mitrājs (Lubāna mitrājs) dabas aizsardzības plāna (Plāna) izstrāde.Šī gada 12. novembrī plkst. 17.00 notiks Plāna uzsākšanas sabiedriskā videokonference, kurā būs iespēja uzdot jautājumus Plāna izstrādātājiem un iesaistītajām valsts institūcijām.Jau no 9. līdz 13. nove...

2020. gada 27. oktobrī plkst. 14.00 notiks tiešsaistes (attālināta) informatīva sanāksme par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, dabas lieguma Grebļukalns dabas aizsardzības plāna izstrādes uzsākšanu. Dalībai sanāksmē jāreģistrējas iepriekš, rakstot uz e-pastu birojs@vkb.lv, kā arī aicinām iesūtīt jautājumus un priekšlikumus izskatīšanai sanāksmē.Ja nepieciešama tehni...

Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā tiek uzsākta dabas parka Adamovas ezers dabas aizsardzības plāna (plāns) izstrāde turpmākajiem 12 gadiem. Šī gada 22. oktobrī plkst.13.00 tiks organizēta plāna izstrādes tiešsaistes (attālinātā) uzsākšanas sabiedriskā sanāksme.Dalībai sanāksmē jāpiesakās līdz 19. oktobrim, sazinoties ar plāna izstrādātāju Ilm...

Ir uzsākta īpaši aizsargājamās dabas un Natura 2000 teritorijas Ķemeru Nacionālā parka (ĶNP) dabas aizsardzības plāna izstrāde, un šī gada 22. oktobrī plkst. 17.00 notiks plāna uzsākšanas sabiedriskā videokonference. No 19. līdz 23. oktobrim tīmekļa vietnē www.enviro.lv (sadaļā ĶNP) ikvienam būs iespēja iepazīties ar dabas aizsardzības plāna izstrādes kārtību un mērķi...

2020. gada 19. oktobrī plkst. 18.00 notiks tiešsaistes (attālināta) informatīvā sanāksme par īpaši aizsargājamās dabas un Natura 2000 teritorijas, dabas lieguma “Plieņciema kāpa" dabas aizsardzības plāna izstrādes uzsākšanu, ko Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā izstrādā SIA “Vides Konsultāciju Birojs". Dalībai sanāksmē jāreģistrējas iepriekš,...

Aicinām piedalīties Eiropas platauša Barbastella barbastellus sugas aizsardzības plāna pēdējā apspriešanas sanāksmē šī gada 13. oktobrī plkst. 16.00 LU Bioloģijas institūta zālē (Miera ielā 3, Salaspilī), kurā apspriedīsim priekšlikumus un plānotos sugas aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus plāna pilnveidošanai.

Viens no pagājušā gada jaunatklājumiem ir rūsganās melnceres Schoenus ferrugineus atradne Kārsavas novada Salnavas pagastā. Šī atradne ir īpaša ar to, ka ir vistālāk Latvijas austrumdaļā zināmā melnceres augšanas vieta. Suga ir izplatīta galvenokārt Dienvidkurzemē, Ziemeļkurzemē un Ķemeru apkārtnē. Sugas vispārējais izplatības apgabals attiecas uz Eiropu, pārsvarā tās ...

Ņemot vērā, ka pēdējos gados būtiski pieaudzis roņu skaits Baltijas jūrā un tie rada zaudējumus zvejniecībā, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR vadošie pētnieki ir izstrādājuši aizsardzības un apsaimniekošanas plānu roņiem Latvijas ūdeņos Baltijas jūrā un Rīgas līcī.Izstrādātais plāns kalpos kā stratēģisks dokuments, lai varētu uz...

Lai apspriestu Ornitoloģijas biedrības izstrādāto sugas aizsardzības plānu putnu sugu grupai Dzeņi, apzinātu problēmas un meklētu to risinājumus, ikviens ir aicināts uzplāna apspriešanas sanāksmi8. oktobrī plkst. 11.00 14.00 Latvijas Universitātes Dabas mājā (107. auditorijā, Jelgavas ielā 1, Rīgā) vai9. oktobrī plkst. 11.00 14.00 LU Bioloģijas institūtā...

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR vadošie pētnieki aicina uz noslēdzošo diskusiju par dabas skaitīšanas ietvaros izstrādāto aizsardzības plānu roņiem Latvijas ūdeņos Baltijas jūrā un Rīgas līcī. Diskusija notiks 28. septembrī plkst.10.00 valsts zinātniskā institūta BIOR konferenču zālē (Lejupes iela 3, Rīga). Ņemot vērā...

Lielā Talka arī šogad aicina pievienoties akcijai World Cleanup Day jeb Pasaules talkai, kas notiks jau rīt, 19. septembrī. Šajā dienā visa pasaule vāks atkritumus un sakops apkārtējo vidi, pievēršot īpašu uzmanību cigarešu izsmēķu problēmai. Tomēr ikviens ir aicināts iesaistīties sev ērtā veidā, jo Lielo talku mērķis ir veicināt iedzīvotāju pilsonisk...

Līdz ar veģetācijas sezonas beigām dabas skaitīšanas eksperti beidz apsekot bioloģiski vērtīgos zālājus (BVZ). Tuvāko mēnešu laikā zālāju eksperti nodos BVZ anketas par šogad apsekotajiem biotopiem.Katru sezonu BVZ grupas anketas tiek analizētas prioritāri. Tiklīdz anketu nodevums tiks saņemts, eksperti-kontrolieri ikvienu anketu caurskatīs, lai ...

Jau ceturto gadu daudzviet rosās dabas skaitīšana eksperti, uzskaita Eiropas Savienībasnozīmes aizsargājamos biotopus. Dažkārt biotopu inventarizācija ir nepieciešama dažādu atzinumu saņemšanai pirms īpašuma apbūves un citiem plānotajiem darbiem. Tomēr daba mainās, un vienreiz saņemts eksperta vērtējums nenozīmē, ka tāds būs konkrētās dabas vērtības stāvoklis arī nākotnē. Piemēram, ja...

Jau ceturto gadu vairāki simti ekspertu teju ik dienas apseko Latvijas dabu, pētot sešu grupu biotopus. Apsekojuma laikā viņi aizpilda anketu, norādot konkrētajā īpašumā redzamās sugas, kuras noteiktās kombinācijās liecina par vienu vai citu biotopu. Tāpat anketas apkopo noderīgu informāciju par jaunu un/vai retu sugu, vai jaunu hibrīdu sastopamību mūsu vals...

Ikvienai Eiropas Savienības dalībvalstij ir jāizstrādā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) dabas aizsardzības plāni, lai nodrošinātu esošo dabas vērtību saglabāšanu. Dabas aizsardzības pārvaldes (Pārvalde) uzdevums ir organizēt dabas aizsardzības plānu izstrādi un to ieviešanu. Dabas skaitīšanā top 25 šādi plāni, tostarp Gaujas un Ķemeru Nacionālajam ...

Pļavas ir dažādas - dabiskas, kultivētas, perfekti uzturēti zaļi mauriņi, bet tās ne vienmēr ir bioloģiski vērtīgas. Bioloģiski vērtīgie zālāji (BVZ), kas atbilst kādam no zālāju biotopiem*, ir nozīmīgi dabas bioloģiskai daudzveidībai. Lai arī pirms 100 gadiem šādi zālāji klāja trešo daļu valsts teritorijas, diemžēl mūsdienās BVZ kopējā platība un kvalitāte Latvijā ir samazinājusies t...

2018. gada sezonā bioloģe, dabas skaitīšanas eksperte Rūta Abaja, veicot biotopa apsekojumu Dundegas novada dabas liegumā “Kaļķupes ieleja", pamanīja ko neparastu - teritorijas reljefs atgādināja pilskalnu. Par saviem novērojumiem tā paša gada oktobrī viņa informēja Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, kas nākamā gada maijā pēc atkārtotas apskates dabā norādīto teritoriju...

Jau šajā sestdienā, 25. jūlijā, LTV1 kanālā plkst. 16.30 būs skatāma 2018. gadā uzņemtā dokumentālā filma “Dabas skaitītāji", kas atspoguļo dabas skaitītāju gaitas, veicot Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu kartēšanu sešās biotopu grupās.Cik vērta ir Latvijas daba? Kā atrast līdzsvaru starp saimniekošanu u...

Dabas skaitīšanā dabas vērtību apzināšana jeb biotopu kartēšana ir veikta 90% no apsekojamās teritorijas. Un teju puse biotopu īpašnieku jau ir saņēmuši informāciju par viņu īpašumā esošajām dabas vērtībām.Biotopu kartēšana šogad noslēdzas, bet kopsavilkums par pirmo visas Latvijas dabas vērtību inventarizāciju sešās biotopu grupās būs pi...

Dabas aizsardzības pārvalde (Pārvalde) 23. jūlijā aicina ikvienu interesentu iesaistīties siena talkā “Straumēnu" noskaņās, kas norisināsies rakstnieka Edvarta Virzas tēva māju “Billītes" apkārtnē Ozolnieku novadā.Leģendārajā darbā “Straumēni" pazīstamais 20. gadsimta rakstnieks, dzejnieks un publicists Edvarts Virza savas bērnības atmiņas ...

2020. gada 3. augustā plkst. 17.00 notiks īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, Natura 2000, Garkalnes un Inčukalna novados esošā dabas lieguma ​Garkalnes meži" dabas aizsardzības plāna sabiedriskās apspriešanas tiešsaistes videokonference. Iesūtīt jautājumus un pieteikties dalībai videokonferencē iespējams līdz 3. augusta plkst. 10.00, rakstot uz e-pastu birojs...

Atvaļinājumu periods un siltais laiks ikvienu mudina vairāk laiku pavadīt pie dabas, tostarp meklējot veldzi saldūdeņu tuvumā. Bet vai zinājāt, ka ezers bieži vien ir kā noslēgta bļoda, kas sevī uzkrāj visu ūdens un piekrastes piesārņojumu? Piesārņojums nenovēršami veicina ezera aizaugšanu, līdz ar to ikviens peldētājs un atpūtnieks ir ieinteresēts nepieļaut piesārņojuma iekļūšanu eze...

Latvijas dabas daudzveidību, kas ikdienā nodrošina mūsu pastāvēšanu, ir iespējams vērot, pētīt, mērīt un skaitīt no dažādiem skatu punktiem. Vārds "biotops" līdz ar dabas skaitīšanu ir kļuvis zināmāks un izprotamāks lielai daļai zemju īpašnieku. Tomēr nevar noliegt, ka šādas dabas vērtības visā pasaulē ir pastāvējušas kopš sen seniem laikiem un agrāk to platības ne vien mūsu...

Latvijas Sarkanā grāmata atklāj, ka garlapu cefalantēra Cephalanthera longifolia (L.) Fritsch atrodama visskumjākajā 0 kategorijā, kurā apvienotas Latvijā izzudušās augu un dzīvnieku sugas. Pirmo reizi tā atrasta 19. gadsimta beigās pie Ilūkstes, kur to atklāja izcilais Latgales un Sēlijas dabas pazinējs Eduards Lēmans, bet 20. gadsimta laikā jaunu ziņu par šo sugu nebija, t...

...

Dabas skaitīšanas ietvaros visa Latvijas teritorija ir sadalīta 495 kvadrātos. Apsekojumi tiek veikti nevis novadu, bet šo kvadrātu ietvaros, no kuriem katrs ir 12,5 x 12,5 km lieli. Tādēļ viena novada teritorija var tikt skatīta arī vairāku gadu garumā. Savukārt, ja teritorijā ir sastopamas vairākas biotopu grupas, piemēram, pļava un saldūdens (upe vai ezer...

2020. gada 10. jūnijā plkst. 14.00 Lībiešu sētā ("Bitnieki", Tārgale) notiks īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, Natura 2000, dabas lieguma "Platenes purvs" dabas aizsardzības plāna sabiedriskās apspriešanas sanāksme. Lai nodrošinātu valstī izsludinātos Covid-19 izplatīšanās ierobežojumus, aicinām dalību sanāksmē pieteikt līdz 9. jūnijam, zvanot...

Līdz šim Latvijā nav veikta valsts koordinēta alu un iežu atsegumu datu apkopošana. Daļu informācijas sniedz ģeoloģisko objektu kartēšana pagājušā gadsimtā, ko mūsdienās precizē Dabas aizsardzības pārvaldes realizētie projekti. Tā kā alas un iežu atsegumi ir viena no sešām biotopu grupām, ko pēta dabas skaitītāji, turpmāko gadu laikā iegūsim visaktuālāko un precīzāko informāciju, kāda...

Lai arī dabas skaitīšana skata sešas biotopu grupas, katrai no tām ir savas īpašas prasības un vajadzības. Ja alu un iežu atsegumus, pateicoties šī gada siltajai ziemai, varēja skatīt jau no janvāra, meža un purvu biotopu - no agra pavasara, tad bioloģiski vērtīgo zālāju platības ik gadu var tikt apsekotas līdz ar veģetācijas perioda sākumu. Un kopš 15. maija zālāju eksperti jau veic ...

Rit ceturtā, noslēdzošā dabas skaitīšanas sezona. Šobrīd jau lielākā daļa no pusotra simta dabas skaitīšanas ekspertu veic apsekojumus, izvērtējos 78 novados sastopamo dabas vērtību atbilstību Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamajiem biotopiem sešās grupās - zālājos, purvos, mežos, piekrastes, iekšzemes kāpās, upēs, ezeros, alās un iežu atsegumos. ...

Dabas liegumam „Diļļu pļavas" ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns. Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtas stāvokli plāna sabiedriskā apspriešana klātienē šobrīd nevar notikt, tā vietā no 8. līdz 22. maijam tiek organizēta neklātienes iepazīstināšana ar izstrādāto plānu. Ikvienam no nedaudzajiem dabas lieguma nekustamo īpašumu īpašniekiem ir izsūtīta...

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) mežu īpašniekiem piedāvā bezmaksas informatīvos e-seminārus, kuros var uzzināt dažādas nozares aktualitātes, tostarp informāciju par dabas skaitīšanu. Katram reģionam pieejams savs semināra tēmu klāsts, kas maksimāli orientēts šī reģiona mežu īpašniekiem. Kurzemes, Vidzemes un Zemgales reģionam ir sagat...

2018. gads atnesa ne vien lielu sausumu, kā rezultātā daļu iecerēto teritoriju dabas skaitītāji nevarēja apsekot, bet arī ļoti labu ziņu, par ko priecājās ne vien paši dārgumu skaitītāji (kā mediji dēvē dabas skaitītājus), bet arī daudzi biologi ir atklāta jauna atradne bezlapu epipogijai Epipogium aphyllum Sw. To atklāja gados jauna, tomēr ļoti zin...

Šobrīd rit ceturtā, noslēdzošā dabas skaitīšanas sezona, kurā joprojām eksperti apseko Latvijā sastopamās dabas vērtības sešās biotopu grupās. Viena no tām ir alas un iežu atsegumi. Ņemot vērā šī gada silto ziemu, to varēja darīt jau kopš janvāra.Pamanot apsekojamajā zemes vienībā sugas, kas raksturīgas noteiktam biotopam, eksperts aizpild...

Līdzšinējo triju sezonu ietvaros dabas skaitītāji atklājuši vairākus desmitus dabas retumu, tostarp trīs jaunus ģeoloģiskus objektus, 16 Latvijai jaunas sugas un ļoti daudz retu sugu jaunas atradnes. Tā kā visi šobrīd esam spiesti mājās pavadīt vairāk laika nekā šajā pavasarīgajā laikā vēlētos, Dabas aizsardzības pārvalde piedāvā iespēju iepazīties a...

Lai ierobežotu vīrusa Covid-19 izplatību, ārkārtējās situācijas laikā noteiktie ierobežojumi stingri attiecas uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju un viesi, tostarp dabas ekspertiem. Daži no spēkā esošajiem ierobežojumiemnedaudz maina arī līdzšinējo triju sezonu ierasto dabas skaitīšanas kārtību:1. teritoriju apsekošanu tāpat kā līdz šim vienlaikus veic viens vai divi eksperti....

Ir uzsākusies dabas skaitīšanas ceturtā, noslēdzošā sezona, kurā eksperti Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā līdz oktobrim apsekos dabas vērtības 78 novados, izvērtējot tajos sastopamo purvu, mežu, saldūdeņu, piekrastes, alu, iežu atsegumu un bioloģiski vērtīgo zālāju atbilstību Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamiem biotopiem.Dabas skaitīšanā Latvijas teritorija ir ...

Kopš 2017. gada Latvijā tiek veikta pirmreizējā dabas inventarizācija, apsekojot Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamo biotopus. Triju sezonu laikā iegūtie dati pakāpeniski tiek pārbaudīti un rezultāti izsūtīti zemju īpašniekiem, kuru īpašumos biotopi atklāti. Ja apsekojums ir veikts, bet biotops nav konstatēts, rezultātu vēstule netiek sūtīta.Šonedēļ rezultātu vē...

Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 vīrusa dēļ, Dabas aizsardzības pārvalde no šī gada 13. marta līdz 14. aprīlim visā Latvijā atceļ visus ieplānotos publiskos pasākumus, tostarp arī 25. martā plānoto dabas lieguma Diļļu pļavas" sabiedrisko apspriedi.Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai par valstī izsludināto ārkārtējo situāciju un noteik...

Dabas skaitīšanas trešās sezonas laikā ir aizpildītas 37 tūkstoši anketu par biotopiem, kurās fiksēts vairāk nekā 20 tūkstoši piezīmju par jauniem objektiem vai reto sugu jaunām atradnēm. Kopsummā trijās sezonās Latvijā ir atklātas divas līdz šim nezināmas alas, divas jaunas augu, piecas sēņu, tostarp divas piepju, piecas sūnu un četras ķērpju sugas, kā arī daudz jaunu atradņu...

Ir zināmi pērn apsekoto bioloģiski vērtīgo zālāju (BVZ) rezultāti, un februāra beigās ir nosūtītas pāri pa 5 0000 vēstules šo zālāju īpašniekiem uz deklarētajām adresēm.Tā kā BVZ uzturēšanā aktīvi iesaistās ne tikai īpašnieki, bet arī vērtīgo zālāju apsaimniekotāji, ir lemts, ka BVZ rezultātus sūta arī Lauku atbalsta dienesta (LAD) elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EP...

Ir apkopota informācija par 2019. gada konstatētajiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem (BVZ), un ir izsūtītas vēstules vairāk nekā 5000 īpašnieku, kuru īpašumi apsekoti pērn un tajos konstatēti ES nozīmes aizsargājami zālāju biotopi jeb BVZ.Dabas skaitīšana neapseko visus Latvijas zālājus. Inventarizācijai tiek atlasīti vēsturiski zināmie bioloģiski vērt...

Dabas liegums „Mežole" atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā ar kopējo platību 2832 ha. Lai saglabātu teritorijas dabas vērtības - purvaino mežu, augsto un pārejas purvu, boreālo mežu, kopš 2005. gada liegums iekļauts Eiropas Savienības izveidotā kopīgā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkla Natura 2000 sarakstā kā C tipa teritorija, kas noteikta īpaši aizsargāj...

Ir uzsākta Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības plāna izstrāde, kas tiks pabeigta 2023. gada janvārī. Jau šobrīd parka teritorijā tiek skatīti alu un iežu atsegumi, kā arī apzināti zemju īpašnieki Amatas, Beverīnas, Cēsu, Inčukalna, Krimuldas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Sējas, Siguldas un Kocēnu novados un aicināti konstruktīvi iesaistīties plāna izstrādē.Plānu Dabas a...

Dabas aizsardzības pārvaldes (Pārvaldes) uzdevumā izstrādāts sugas aizsardzības plāns sešām Latvijā regulāri ligzdojošām pūču sugām, kurā atrodama izsmeļoša informācija par sugu raksturojumu, izplatību un populāciju, apdraudētību, sugu līdzšinējiem pētījumiem un ieteikumiem, kā dažādu sugu pūces turpmāk sargājamas.Plānu sagatavoja Latvijas Ornitoloģijas biedrība, un tas pieejam...

Saldus un Skrundas novadu īpaši aizsargājamā dabas teritorija, dabas liegums Ventas un Šķerveļa ieleja" dibināts 1957. gadā. Tā ir viena no Eiropas Savienības izveidotā kopīgā aizsargājamo teritoriju tīkla Natura 2000 teritorijām ar kopējo platību 1455,87 hektāri.Lai saglabātu teritorijā esošās dabas vērtības, dabas liegumam tiek izstrādāts dabas aizsardzības p...

Dabas aizsardzības pārvalde (Pārvalde) ir saņēmusi Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) atzinumu, ka mežsaimniecības uzņēmuma SIA "Stiga RM" izplatītajos reklāmas materiālos, kuros minēta dabas skaitīšana kā apdraudējums mežsaimnieciskajai darbībai, ir patērētāju maldināšana.Pārvalde pagājušā gada aprīlī vērsās PTAC, jo...

Gaujas Nacionālais parks, kas izveidots 1973. gadā, ir vecākais nacionālais parks Latvijā un otrs vecākais Baltijā. To par savu ceļojuma galamērķi izraugās daudzi tūkstoši ceļotāju ik gadu. Nacionālā parka teritorija izveidota, lai aizsargātu Gaujas senlejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības, vienlaikus nodrošinot teritorijā gan rekreācijas, gan dabas...

Latvijas Botāniķu biedrība par Gada augu 2020 izvēlējusies Ruiša pūķgalvi Dracocephalum ruyschiana. Augs nosaukumu ieguvis par godu holandiešu izcelsmes botāniķim un anatomam Frederikam Ruišam (1638. - 1731.), savukārt ģints latviskais pūķgalves nosaukums cēlies no grieķu vārdu salikuma drakón (pūķis) un kefalé