Dabas skaitīšanas otrās sezonas apkopotie dati liecina, ka no pērn apsekotajām pļavām vien 17% ir bioloģiski vērtīgas. Februārī šo vērtīgo pļavu īpašnieki jau saņēma vēstuli no Dabas aizsardzības pārvaldes, ka aizvien retāk sastopamās vērtīgās pļavas ir viņu īpašumā. Tā kā vērtīgo zālāju platības pēdējo 50 gadu laikā ir krasi samazinājušās ne vien Latvijā, bet arī Eiropā, to uzturēšanai Lauku atbalsta dienestā iespējams saņemt atbalsta maksājumus - zālāji pēc ražības tiek dalīti četrās klasēs, un to maksājums sasniedz pat 330e par ha. Kādēļ zāle ir tik vērtīga un kā tā var izzust? Par to plašāk stāsta Baiba Galniece, dabas skaitīšanas zālāju biotopu eksperte-kontroliere.


Foto: Anitra Tooma

PĻAVĀ KOPŠ BĒRNĪBAS

Es uzaugu laukos un ļoti daudz laika pavadīju pļavās: taisīju herbāriju, pētīju sugu atšķirības. Parasti bērniem vairāk interesē kustīgas lietas, piemēram, kukaiņi, bet man otrādi patika, ka puķes paliek uz vietas, nepārvietojas. Vectēvs jau tolaik teica, ka mana dabas mīlestība nekur neizzudīs!

Ieklausoties sevī, loģiski likās dabas tēmu izvēlēties par studiju objektu. Kā rezultātā Nīderlandē iegūts maģistra grāds vides zinātnē un pašlaik studēju doktorantūrā Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē.

Arī manas darba gaitas ir saistītas ar dabu gan kartogrāfiskā materiāla sagatavošana, gan akadēmiskais darbs Nīderlandes universitātē, bet kopš 2012. gada strādāju Dabas aizsardzības pārvaldē. Un no 2017. gada esmu pievienojusies dabas skaitītāju saimei. Lai arī aizvadītas jau divas sezonas, sākotnējais izaicinājums nav mazinājies! Un strādāt ar savas jomas labākajiem, zinošākajiem ekspertiem plecu pie pleca var vēlēties ikviens dabas cilvēks, par to man ir liels prieks! Jā, darba apjoms ir ļoti liels. Neskatoties uz to, darbs, ko daru, man ļoti, ļoti patīk!Kaut kādā mērā mans darbs ir mans hobijs un man patīk pļavas un viss, kas ar to saistīts. Lai ko es darītu, tālu no darba es neaizeju.


PĻAVU STĀSTI

Vasaras periodā es ļoti daudz laika pavadu dabā, jo daudz kas ir jāaplūko, jāpārvērtē. Darba tiešām ir ļoti daudz, bieži tas sākas līdz ar saules lēktu un beidzas līdz ar rietu. Lai arī darbs prasa fizisku spēku, tas vienlaikus arī sniedz emocijas un gandarījumu. Piemēram, brīdis, kad ieraugi pļavu pašā plaukumā, augu ziedēšanas kulminācijā kad var novērot lielāko augu krāsainību, tās sajūtas ir ļoti grūti aprakstīt! Tēlaini izsakoties, ir sajūta, ka pļava ar mani runā, izstāsta savu stāstu. Jo pļavā augošie augi daudz pasaka priekšā par teritorijas vēsturi, līdzšinējo apsaimniekošanu, lai cik tas jocīgi arī izklausītos, paši sniedz atbildi, kas tiem pietrūkst. Protams, es runāju par dabisku pļavu jeb bioloģiski vērtīgu zālāju, kurš nav kultivēts, piesēts vai kā citādi uzlabots, bet apsaimniekots dabai draudzīgi gadu desmitiem to pļaujot vai noganot, vai kombinējot pļaušanu ar ganīšanu. Šādas pļavas un ganības ir daudzveidīgas ar lielu krāsainību (krāšņi ziedoši augi), bet ir arī tādas dabīgas pļavas, kur šī daudzveidība ir neliela, piemēram, palieņu zālājs.

Ir redzētas arī atsevišķas pļavas, kur laiks vienkārši apstājas, tieši tik vērtīgas pļavas cer ieraudzīt, sajust un izbaudīt dabas skaitītāji. Es nerunāju par retiem un aizsargājamiem augiem, bet parastiem augiem, kuri bagātīgi pārstāvēti un veido konkrētu augu kompozīciju jeb sabiedrību. Protams, neviltots prieks ir arī par retiem atradumiem, bet ir lielāks prieks par katru pareizi apsaimniekotu pļavu, kurā ir dažādi ziedi, kas smaržo, pievilina apputeksnētājus, kukaiņus, tajā labprāt dzīvo un uzturas dažādi putni un dzīvnieki. Ja dzīvai dabai tur ir labi, tad cilvēks savu darbu ir izdarījis pēc labākajiem priekšrakstiem! Daba dzīvo savu dzīvi līdzās cilvēkam, viss dabas ķēdē notiek tieši tā kā tam jābūt. Bet diemžēl šādu pļavu kļūst aizvien mazāk. To var manīt ikviens, apdomājot, vai bērnības ziedošās pļavas aizvien ir sastopamas? Jāņu periodā to var izjust visvairāk, kad ne jau tikai laika trūkums ir tas, kas kādam liek izvēlēties pirkt ziedu vainagus. Ne visur vairs ir sastopamas krāšņās pļavas, kur tos darināt!

Filmā redzamā saimnieka pļava bija unikāla, reti sastopama, jo ikvienas pļavas apsekojuma ietvaros tiek nosprausts parauglaukums, kurā tiek uzskaitītas augu sugas. Šī saimnieka īpašumā saskaitīju vairāk kā 35 sugas, kas ir ļoti augsts rādītājs!

Dabas skaitīšana ļauj iepazīt Latvijas dabas krāšņumu visā tās varenībā. Piemēram, Vidzemē kādā saimniecībā govis bija tik ļoti ziņkārīgas un draudzīgas, ka tas ievērojami apgrūtināja augu sugu uzskaiti, savukārt citviet raglopu acu skats lika nojaust, ka pļava ir viņu teritorija un pat zālāju ekspertam-kontrolierim ar lielu mīlestību sirdī pret vērtīgo biotopu šeit atrasties nevajadzētu. No pieredzes mācos un, ja pļavā ganās lopi, vispirms vēršos pie saimnieka, lai noskaidrotu, vai lopi neiebilst pret svešinieka klātbūtni.

Strādājot dažādos Latvijas reģionos, sanāk arī iepazīt izdaudzināto latviešu temperamentu. Un varu piekrist, ka Kurzemē cilvēki ir ļoti tieši, saka visu, kas uz mēles un, lai arī izklausās skarbi, bet labāk redz citu ejam nekā nākam. Savukārt vidzemnieki ir ļoti viesmīlīgi, vienmēr vēlas parunāties, uzzināt gan par dabas skaitīšanu, gan par savām dabas vērtībām.


PAR DABAS SKAITĪŠANU

Dabas skaitīšanas eksperta-kontroliera lauka darbi sākas līdz ar veģetācijas sezonas uzsākšanos, parasti tos veicu pēc iepriekš izplānota maršruta, kur esmu atlasījusi dažādus poligonus (pļavas), kuras ir obligāti jāapseko, kā arī atlasītas tādas, kuras vēlos pārbaudīt, ja radušies kādi jautājumi no anketām, iekļaujot arī tās pļavas, kuras nav atlasījušās uz skaitīšanu, bet īpašnieki vēlas, lai tās apskatās un novērtē dabas vērtības, atsevišķos gadījumos arī pārsūdzības.

Man tāpat kā visiem dabas skaitīšanas ekspertiem visos darba procesos līdzi ir GPS aparāts, kas fiksē maršrutu, tur var veikt arī atsevišķas piezīmes par konkrēto teritoriju. Ja pļava ir bioloģiski vērtīga, tad aizpildu anketu, kur vērtēju esošo un/vai nepieciešamo apsaimniekošanu, zālāja struktūru, fiksēju ekspansīvās sugas, topogrāfiju, atzīmēju dabiskā zālāja indikatorsugas un konkrētā biotopa raksturojošās sugas, ierīkoju parauglaukumu. Anketas aizpildīšana ir laikietilpīgs process, līdz ar to skaitītāji steidzas no vienas pļavas uz otru, jo aplūkojamo pļavu teritorijas ir neiedomājami liels! Divu sezonu ietvaros apsekošanai tika atlasīti 172 tūkstoši hektāru zālāju, kuros pastāvēja iespēja konstatēt Eiropas Savienības aizsargājamos biotopus. Visas šīs teritorijas tiek pārstaigātas, aplūkotas, tas ir neiedomājams darbs! To apliecina arī skaitļi pērn 250 ekspertu, kas apsekoja visas sešas biotopu grupas, lauku sezonas apsekojumi kopumā aizņēma Turklāt jāņem vērā, ka laikapstākļi nereti krietni mūs pārsteidz, piemēram, 2017. gada lietainā vasara vai pērnais karstums.

Pēc lauku darbiem seko papīru darbs saņemto anketu kvalitātes kontroles pārbaude un ģeodatubāzes veidošana, kā arī kartogrāfiskā materiāla pārbaude. To veicu ziemas periodā. Tā kā bioloģiski vērtīgo zālāju īpašniekiem gada sākumā ir iespēja pieteikties atbalsta maksājumiem, zālāju anketas ik gadu tiek skatītas prioritāri. Jau pirms mēneša apziņojām visus 2018. gada vērtīgo zālāju īpašniekus par viņu īpašumā konstatēto. Šobrīd aicinām ikvienu no viņiem precizēt datus, ja kāds zālājs ir uzarts vai kādā citā veidā mainījies tā status, lai dati ir vēl precīzāki.


LIELIE ATKLĀJUMI

Skaitot dabu, eksperti nereti atrod un fiksē reti sastopamos un īpaši aizsargājamus floras eksemplārus. Piemēram, 2018. gada sezonā tika reģistrētas jaunas atradnes orhideju dzimtas lakstaugam garlapu cefalantērai Cephalanthera longifolia, kuru ļoti ilgu laiku uzskatīja par izzudušu no Latvijas dabas, bet 2012. gadā Ziemeļkurzemē tika reģistrēta viena stabila atradne šai sugai.

Cephalanthera longifolia
Avots: http://www.orchidsofbritainandeuropetest.uk/Cephalanthera%20longifolia.html

Savukārt 2017.gadā tika atrasta jauna atradne sekstainam nārbulim Melampyrum cristatum Vidzemē aizsargājamā ainavu apvidū “Ziemeļgauja, kurai līdz šim bija zināma tikai viena atradne Kurzemē. Tas tiešām ir unikāls atradums!

Melampyrum cristatum
Avots: https://eunis.eea.europa.eu/species/183028

Dabas skaitītāju uzmanību piesaista ne tikai krāšņi un reti augi, bet arī neparasta izskata augi, piemēram, ziedus bez krāsu pigmenta. Tādi pērn ir fiksēti dažādās Latvijas vietās dažādām augu sugām.


Foto no DAP arhīva


ZIEMEĻKURZEMES DABAS PĒRLES

Skaistums mums ir visapkārt, ir jāiemācās to saskatīt un novērtēt. Man īpaši tuvas ir Ziemeļkurzemes pērles Slīteres sili, kas mijas ar vigām un kangariem, kur noslēpies pa kādam kaļķainam zāļu purviņam (īpaši piemērota ir Pēterezera, Šlīteres un Kolkas priežu dabas takas, kur cilvēki var iepazīt daudzveidīgo Slīteres Nacionālo parku), skats no Slīteres bākas, bagātīgie meži dabas liegumā “Ances purvi un meži, mazpārveidotā pludmale un tai piegulošās teritorijas dabas liegumā “Ovīši, ieskaitot Ovīšu un Miķeļbākas, no kurām paveras netverams plašums un skaistums.


KĀDA IR DABISKĀ ZĀLĀJA VĒRTĪBA?

Zālāji ir teju vienīgā biotopu grupa, kas bez cilvēka līdzdalības nevar pastāvēt. Bioloģiski vērtīgie zālāji nav koptie mauriņi, parki pilsētās, intensīvi apsaimniekoti zālāji, kuri tiek piesēti, kultivēti un mēsloti. Tie ir zālāji, kuru pastāvēšanu nodrošina pļaušana vai mājlopu ganīšana, bet vides apstākļus un sugu sastāvu nodrošina dabiskie procesi, un ir būtisks tradicionālās Latvijas lauku ainavas elements un kultūrvēsturiskais mantojums. Mums ir arī jāatceras, ka dabiskās pļavas un ganības ir cilvēku un dabas kopdarbības rezultāts, un tajos augstā daudzveidība nevar pastāvēt bez cilvēka līdzdalības! Fakti: pļavās un ganībās ir sastopama apmēram 1/3 no Latvijas augu valsts, mājvieta un barošanās vieta vairāk kā 30 putnu sugām, kā arī apmēram 4 000 bezmugurkaulnieku sugas ir atkarīgas no zālājiem. Noteikti ir jāuzsver, ka zālāji veic dažādas funkcijas, par ko ikdienā neiedomājamies pasargā augsni no erozijas, nodrošina augsnes veidošanas, organisko vielu uzkrāšanos augsnē, nozīmīgs resurss ārstniecības augu un medus ieguvei, tāpat, piemēram, palieņu zālāji samazina plūdu risku.



LATVIJAS DABISKĀS PĻAVAS VAR ARĪ IZZUST

Katrs mūsu solis un lēmums ietekmē rītdienu, līdz ar to katram ir jābūt atbildīgam! Runājot par dabiskām pļavām un ganībām, Latvijā tās ir ļoti maz sastopamas un pie esošās situācijas, nemainot savus apsaimniekošanas paradumus (intensīva apsaimniekošana, zemes lietojumu kategoriju maiņa un neapsaimniekošana),paliksim bez dabiskām pļavām, laika griezumā tas var notikt ne tik tālā nākotnē.

Pēdējo 50 gadu laikā kritiski ir mazinājušies vērtīgie zālāji Latvijā, jo krasi ir mainījušās cilvēku apsaimniekošanas tradīcijas. Agrāk tik plaši izplatītos zāles zārdus un siena talkas ir aizstājuši plastikāta ruļļi. Jā, tehnikas uzplaukums ir jūtams, tas mazina cilvēka fiziskā spēka nepieciešamību, taupa laika resursu. BET, tas mazina auga spēju izsēties no lauka līdz šķūnim kā agrāk, kad sienu veda ar traktoru vai zirgu. No politelēna ruļļa neviena sēkla pat gribēdama nevar iesēties pļavā un uzplaukt nākamajā gadā.

Nezinot patieso situāciju, cilvēks var dzīvot maldos, ka Latvija ir viszaļākā valsts pasaulē, ka daba pati sevi spēj uzturēt, tās procesi un vērtības ir neizsmeļamas. Tomēr attiecībā uz zālājiem tā nav, jo cilvēks kā dabas sastāvdaļa ar savu darbību vai, gluži pretēji, ar savu bezdarbību atstāj nozīmīgas pēdas dabas procesos.

Esošās situācijas apzināšana un pamatoti dati par patreizējo Latvijas dabas vērtību skaitu un stāvokli ir primārais dabas skaitīšanas uzdevums. Vēl šogad tiks apstaigātas plašas teritorijas, ziemā izvērtēti un pārbaudīti dati, lai jau nākamgad būtu pieejami dati par reālo situāciju Līdzšinējo divu sezonu dati nav iepriecinoši zālāju kategorijā vairs sastopama 1/6 daļa no vērtīgajām pļavām, kas agrāk bija zināmas. Tās pazūd kā sniegs pavasarī mūsu acu priekšā! Ja mēs neko nemainīs, nākamajās desmitgadēs Jāņu vainagus varēsim pīt no mākslīgiem ziediem. Pļavu augu un arī apputeksnētāju izzušanu izjutīsim savā ēdienkartē. Tās ir ļoti nopietnas pārmaiņas.


KATRA DARBĪBAIR SVARĪGA

Par dabas saglabāšanu var domāt ikviens: 1) ja cilvēkam ir savs īpašums, viņam ir iespēja uzzināt par dabas vērtībām savā īpašumā un kā tās pareizi un gudri saimniekot (Dabas aizsardzības pārvaldes izstrādātās biotopu vadlīnijas pieejamas šeit);

2) ja īpašuma nav, atliek doties dabā ar izpratni un visu atnesto arī aiznest mājās (pārtikas produktu iepakojumus), iepirkumiem izmantot auduma (ne polietilēna) maisiņu, ikdienā izvēlēties lietas bez iepakojuma, piemēram, nelikt katru banānu savā maisiņā, bet likt tos tieši uz svariem bez maisa, jo mizu tāpat neēdam, mazgājot zobus vai traukus, aizgriezt ūdens krānu, lai patērētā ūdens daudzums nebūtu tik liels. Pat tik nelielas izmaiņas ilgtermiņā ir ļoti būtiskas! Un līdzīgi kā no centa var sakrāt eiro,arī mazi soļi dabas jautājumu risināšanā pārvēršas lielos dabas resursu ietaupījumos.