Dabas skaitīšanas mērķis ir iegūt detalizētu un zinātniski pamatotu informāciju par Latvijas dabas vērtībām, to daudzumu, veidiem, izplatību un kvalitāti. Tāpēc šogad 250 eksperti apseko 99 novados valsts, pašvaldību, juridisku un fizisku personu piederošos zemes īpašumus. Ja biotops tiek atrasts, par to tiek aizpildīta anketa, kas tiek nodota Dabas aizsardzības pārvaldei. Anketa tiek vēlreiz pārbaudīta, vai norādītie indikatori vai sugas atbilst galarezultātam un nākamajā gadā 10% no katra pārbaudītā kvadrāta vēlreiz tiek pārbaudīti dabā, lai maksimāli izslēgtu kļūmju rašanos. Un tikai tad ir iegūti gala dati, kurus līdz 2020. gadam saņems visi apsekoto zemju īpašnieki un vienlaikus tie tiks ievietoti dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols, lai informācija būtu pieejama gan īpašniekam, gan valsts un pašvaldības institūcijām un atvieglotu dažādu atļauju izsniegšanu.

Kas ir Ozols un kādas ir sistēmas priekšrocības?
Dabas datu pārvaldības sistēmu Ozols (ozols.daba.gov.lv) ir izstrādājusi Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), tā darbojas kopš 2015. gada. Ozols ir valsts informācijas sistēma, kurā tiek uzkrāta informācija par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, objektiem un ar tiem saistīta informācija. E-pakalpojums paredzēts, lai dažādu nozaru speciālisti/eksperti un organizācijas, kā arī ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš vēlas uzzināt par īpaši aizsargājamām dabas vērtībām sev interesējošā vietā, varētu ātri un ērti atrast nepieciešamo informāciju. Dati pārlūkojami kartes formā, pieslēdzot vajadzīgo informācijas līmeni un atlasot ierakstus pēc interesējošiem parametriem, piemēram, sava kadastra numura vai izvēlētā reģiona. Sistēmai ir gan publiskā, gan reģistrētā lietotāja vide, no kuras arī atkarīgs pieejamās informācijas dažādība.

Ozola publiskajā versijā ir publicēta informācija par aizsargājamiem kokiem (valsts un vietējās nozīmes), par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, dabas rezervātiem, dabas parkiem un liegumiem, mikroliegumiem, īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, dabas pieminekļiem (alejām, ģeoloģiskiem veidojumiem, dendroloģiskiem stādījumiem). Reģistrētā lietotāja versija ļauj skatīt, rediģēt un izmantot datus jau par specifiskākām ar dabas aizsardzību saistītām jomām, kā, piemēram, apsaimniekošanas pasākumi, infrastruktūra u.c.

Ozolā ir savietotas dažādu datubāžu un projektu informācijas kopums, piemēram, sistēmā integrētais datu slānis par lapukoku praulgrauziizveidots sadarbībā ar Daugavpils Universitāti, izmantojot Eiropas Komisijas LIFE finanšu instrumenta projektaEremita Meadows ietvaros uzkrātos datus un sagatavoto datu bāzi. Daļa informācijas ir vēsturiska un netiek dzēsta, kamēr nav pieejami aktuālāki dati, līdz ar to situācijās, ja tiek konstatētas neprecizitātes, par to rakstiski jāziņo DAP.

Kāda ir Ozola saistība ar Dabas skaitīšanu?
Arī Dabas skaitīšanas laikā iegūtie dati tiks publicēti Ozolā. Šobrīd Ozolā pieejama vienīgi informācija par Dabas skaitīšanas pirmajā sezonā (2017. gadā) apsekotajiem bioloģiski vērtīgiem zālājiem, lai atvieglotu īpašnieku iespēju pieteikties Lauku atbalsta dienesta atbalsta maksājumiem. Kad arī pārējie projekta ietvaros iegūtie dati tiks pārbaudīti, tie tiks ievietoti Ozolā, par to informējot zemju īpašniekus. Un tikai tad varēs redzēt Dabas skaitīšanā konstatēto mežu, purvu, upju un ezeru, piekrastes, alu un atsegumu biotopu izplatību Latvijas teritorijā. Šī informācija palīdzēs samazināt administratīvo slogu un laika resursu patēriņu dažādu atļauju sagatavošanā un izsniegšanā, jo ievadītie dati dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols būs savietoti ar citām valsts informācijas sistēmām, piemēram,www.geolatvija.lv. Izmantojot datu bāzēs iekļauto informāciju, būs iespējams mērķtiecīgāk plānot uzņēmējdarbību, rēķinoties ar īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izplatību.

Vai Dabas skaitītāji liek informāciju Ozolā?
Dabas skaitītāji, sertificēti eksperti un asistenti, ikdienā apstaigā Latvijas teritoriju un aizpilda anketas par katru atrasto biotopu. Anketas un iegūti dati tiek rūpīgi pārbaudīti, veicot arī kvalitātes kontroli dabā. Un tikai tad tie tiek nodoti uz datu ievadi datu bāzē Ozols.

Ir tikai neliels cilvēku loks, kas var ievadīt datus, balstoties uz konkrētu, pārbaudītu informāciju. Viņi vada no dažādiem avotiem saņemto, apstiprināto informāciju par mūsu valstī sastopamajām dabas vērtībām dabas datu sistēmā. Un pagaidām tikai minimāla daļa no tām ir Dabas skaitīšanā konstatētie biotopi. Tuvākajā laikā tiks pakāpeniski aktualizēta-ievadīta informācija par pārējiem 2017. gadā apzinātajiem biotopiem.

Kurš uzliek aprobežojumus datu bāzē Ozols?
Datu bāzē Ozols tiek atainotas īpaši aizsargājas dabas teritorijas un objekti, bet ne aprobežojumi. Ja zemes vienība vai tās daļa atrodas kādā no īpaši aizsargājamām teritorijām, tad saimnieciskās darbības aprobežojumus nosaka Ministri kabineta noteikumi un konkrētās teritorijas Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, ja tādi ir izveidoti.

Par apgrūtinājumiem saistībā ar īpaši aizsargājamiem dabas teritorijām un objektiem DAP informē Valsts zemes dienestu, un tie tiek reģistrēti Nekustamā īpašuma Valsts kadastra informācijas sistēmā.

Veidojot īpaši aizsargājamās teritorijas, mainot esošos īpaši aizsargājamo teritoriju noteikumus un zonējumu, pārskatot ārējās robežas, izstrādājot dabas aizsardzības plānus, konkrētajā teritorijā esošie zemju īpašnieki par to tiek informēti, nosūtot vēstuli uz īpašnieka deklarēto adresi un/vai organizējot sabiedrisko apspriedi. Arī pašvaldību izstrādātie teritorijas plānojumi attēlo aizsargājamās teritorijas. Tas ir vēl viens datu avots, kur saņemt informāciju, kas tad īsti konkrētā zemes vienībā atrodas.

Runājot par Dabas skaitīšanu, ja apsekojuma laikā eksperts nekustamajā īpašumā konstatē biotopu, ko apliecina arī datu pārbaude, īpašnieks uz savu deklarēto adresi saņems par to rakstisku informāciju līdz 2020. gadam, kurā norādām, ka tā ir tikai informatīva vēstule, kas neuzliek nekādus aprobežojumus, vienlaikus aicinām saimniekot draudzīgi un norādām plašāku informāciju, kur publiskotas vadlīnijas dažādu biotopu apsaimniekošanai. Ja biotops netiek atrasts, vēstule netiks sūtīta. Ja vēstules saņemšanas brīdī informācija dabā atšķiras no vēstulē minētās, par to rakstveidā jāziņo DAP.

Vienlaikus ar nosūtītajām vēstulēm dati par biotopiem tiks publicēti Ozolā. Ja īpašnieks ir pārveidojis Dabas skaitīšanā konstatēto biotopu, viņš raksta DAP iesniegumu, uz kura pamata informācija tiek vēlreiz pārbaudīta un nepieciešamības gadījumā Ozolā pieejamā informācija tiek labota.

Der atcerēties, ka biotops pats par sevi nav apgrūtinājums, bet īpašniekam jāievēro īpaši aizsargājamo dabas teritoriju individuālie vai Ministru kabineta noteikumi.
Savukārt, kas attiecas uz īpaši aizsargājamo sugu atradnēm, tās iznīcināt ir aizliegts!