Kad lielie biotopu lauku kartēšanas darbi aiz muguras, dati sāk iezīmēt pirmās dabas inventarizācijas ainu, vairāku simtu ekspertu saimei ir laiks atskatīties uz aizvadīto vairāk nekā četru gadu periodu un atminēties dažādās situācijas, ko piedzīvojuši dabā.

Turpmāk reizi mēnesī piedāvāsim #ekspertu stāstus, kuros daži no viņiem dalījušies ar personīgo ikdienas piedzīvojumu, pārdzīvojumu, atradumu vai ko citu. Tās ir ekspertu veidotas dabas skaitīšanaspiezīmes par biotopu kartētāja ikdienu, ko pārējie var tikai iztēloties. Vai sabiedrībā valdošie priekšstati atbilst realitātei, to atklās ekspertustāsti.

Lūk pirmais stāsts.

Viena kartēšanas diena izvērtās pavisam savādāka kā citas. Dienu uzsāku kā ierasts, ļoti agri. Mežā rītastundāsdarbi veicās raiti, bet tad sākās lietus un pērkona negaiss. Pēcāk laiks atkal noskaidrojās un pēc apmērām divām stundām saimnieciskajā mežā pie pašas dabas lieguma Niedrāju un Pilkas purvs robežas uzgāju degošu mežu.

Tas bija tikko aizdedzies no zibens spēriena un izplatījies pa treilēšanas ceļu. Uzreiz izsaucu Valsts meža dienestu, parādīju deguma vietu un pāris stundas palīdzēju dzēst.

Pēc kāda laika atkal sākāsļotispēcīgas un ilgas lietusgāzes. Līdz ar to šajā dienā starp darbu, piespiedu atpūtu, dubultu izlīšanu paguvu arī izglābt mežu no bojāejas. Lai arī tajā dienā aizpildīto anketu skaits nebija rekordliels, diena bija piepildīta un nesa savu gandarījumu par izglābto mežu un laikus apturēto ugunsnelaimi, kas vasaras mēnešos var nest lielu postu.