Veicot biotopu apsekojumu dabā, 2019. un 2020. gadā dabas skaitītāji atklāja divus jaunus pilskalnus (Latgalē un Kurzemē). Bet izrādās, ka, pateicoties modernajām tehnoloģijām, pēdējo četru gadu laikā Latvijā sācies pilskalnu atklāšanas bums, jo kopumā uzieti jau 70 jauni pilskalni. Visbagātākā ar pilskalniem ir Latgale, tomēr pēdējos gados tie tiek atklāti arī Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē.

Šobrīd Latvijā apzināti teju 500 pilskalnu. Lielākā daļa no tiem atklāti jau pirms laba laika, tomēr tieši pēdējo četru gadu laikā bijis ļoti daudz atklājumu. Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Juris Tālivaldis Urtāns atklāj, ka jaunie pilskalni uzieti gan dziļi mežos, gan šoseju malā, kur ikdienā garām brauc vai iet tūkstošiem cilvēku.

Ar pilskalna atklāšanu viss nebeidzas. Tiek meklēta folklorā esošā informācija, aptaujāti vietējie iedzīvotāji. Ir jādomā jauni nosaukumi, jo vecie diemžēl nav saglabājušies līdz mūsdienām. Zemes īpašniekiem tālāk rodas jautājums, ko ar to iesākt. Vai ir iespējams attīstīt tūrismu, izzinošas ekspedīcijas?

“Jaunai vietai, mazam pakalniņam iedodot vārdu, tiek, iespējams, atgrieztas tās vēstures liecības, kuras ir bijušas nozīmīgas šai vietai. Iespējams, pašvaldība vai reģions kopumā iegūst svarīgu kultūrvēsturisku un arīdzan arheoloģisku ainavu, kas ir nozīmīga reģiona kontekstā," uzsver Latvijas Kultūras akadēmijas lektore Lolita Ozoliņa.

Pilskalnu atklājēji un pētnieki ir pārliecināti, ka šis ir tikai sākums un jauni pilskalni nākotnē Latvijā tiks atklāti vēl un vēl.

“Pilskalni ir Ziemeļaustrumeiropas fenomens. Tie ir Baltijas valstīs, Krievijā, Baltkrievijā, bet ne Zviedrijā, ne Vācijā. Tas ir tāds plašāks, bet tomēr norobežots reģions, kur ir šādi pilskalni. Mēs esam atbildīgi par viņiem. Mums tie ir jāzina. Kas cits par viņiem zinās, ja ne mēs," teic profesors Urtāns.

Foto: aaa.veclaicene.lv