Vārds biotops, tulkojot no grieķu valodas, nozīmē dzīvesvieta, ko latviskojam kā dzīvotni. Biotopi mūs ieskauj ik uz soļa, jo biotops nav tikai gadu desmitiem neartas pļavas, kas priecē ar košu augu daudzveidību, vai sens mežs ar simtgadīgiem kokiem, tās ir arī jaunaudzes un pat izcirtumi. Protams, tie ir ļoti atšķirīgi biotopi, jo katrā no tiem mājvietu rod dažādas augu un dzīvnieku sugas, ir dažādu apstākļu komplekss un notiekošie procesi.

Saprotot šīs atšķirības, tiek izdalīti bioloģiski vērtīgie biotopi, kas lielākoties veidojušies gadu desmitiem, dabā sastopami retāk un vienlaikus ir mājvieta daudz, daudz vairāk augu un dzīvnieku sugām, tostarp retām un īpašām.

Dabas vērtības lielākoties ir ar aci saskatāmas, bet ir nepieciešamas noteiktas zināšanas to atpazīšanai. Tādēļ bioloģiski vērtīgu biotopu apsekošanu jeb kartēšanu veic sertificēti dabas eksperti. Nereti ekspertu atzinums nepieciešams dažādu atļauju saņemšanai, piemēram, būvdarbu veikšanai vai karjera izveidei. Taču jāņem vērā, ka apsekojums ir maksas pakalpojums, tādēļ bez liekas vajadzības lielākā daļa zemju īpašnieku nepiesaista ekspertus un paliek neziņā par sev piederošā īpašumā esošajām dabas vērtībām jeb biotopiem.

Iespējas, kādēļ biotops līdz šim nav ticis konstatēts, var būt vairākas:
-līdzšinējais dabas vērtību izvērtējums īpašumā nekad nav veikts, līdz ar to nevar apgalvot, ka biotops konkrētajā īpašumā nav bijis jau agrāk;
-pēdējo gadu laikā Latvijā no jauna ir aktualizēta un precizēta biotopu noteikšanas metodika, ietverot jaunākās zinātniskās atziņas un metodes;
-eksperta apskates laikā dzīvotne vēl nebija tik ļoti attīstījusies, lai būtu viennozīmīgi saskatāmas noteiktas biotopu pazīmes;
-tā kā izšķir Latvijas un Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopus, skatot vienu, nevar izslēgt, ka netiek pamanīti un/vai fiksēti otra saraksta biotopi utt.

Latvijā ir sastopamas astoņas biotopu grupas, no kurām Dabas skaitīšana apseko septiņas (neapseko tikai iesāļūdeņu jeb jūras biotopus), ko apvieno sešās grupās: 1) bioloģiski vērtīgi zālāji, 2) meži, 3) purvi, 4) cilvēka mazietekmēta jūras piekraste un kāpas, 5) upes, ezeri, 6) alas un iežu atsegumi.

Eksperti visā pasaulē var pētīt konkrētās valsts vai ES mērogā īpaši aizsargājamos biotopus. Proti, pastāv divu veidu biotopu saraksti - vienā tiek uzskaitīti katras valsts īpaši svarīgie jeb aizsargājamie biotopi, bet otrs saraksts norāda uz visas Eiropas mēroga nozīmīgām teritorijām. Ja salīdzina Latvijas un ES biotopus, lielākoties tie sakrīt.

Dabas skaitīšana tiek īstenota ar mērķi sniegt ziņas ES par valstī sastopamajām ES nozīmes aizsargājamiem biotopiem. Un tā kā apsekojumu izmaksas tiek segtas no Kohēzijas fonda un eksperti četru gadu laikā ir apsekojuši ļoti daudzus ES aizsargājamos biotopus un izanalizējuši to datus, šajā brīdī dalāmies ar iegūto informāciju par ES nozīmes īpaši aizsargājamiem biotopiem.