Latvijā sastopamas deviņas dzeņveidīgo putnu sugas, piecas no tām (baltmugurdzenis, trīspirkstu dzenis, vidējais dzenis, melnā dzilna un pelēkā dzilna) mūsu valstīir īpaši aizsargājamas. Un tā kā dzeņi ir saistīti ar dabiskam mežam raksturīgām struktūrām un tiem galvenokārt raksturīgs nometniecisks dzīvesveids, dzeņu sugu izdzīvošanu un populācijas stāvokli lielā mērā ietekmē mežsaimnieciskā darbība.

Nereti dabas aizsardzībā dzeņu sugas izmanto par tā saucamajāmlietussarga sugām sugām, kuru dzīves apstākļu nodrošināšana dod iespēju izdzīvot arī daudzām ar dabiska meža elementiem saistītām, ne tik uzkrītošām un viegli pamanāmāmsugām, piemēram, dažādām retām un īpaši aizsargājamām bezmugurkaulnieku sugām. Bet melnodzilnu sauc arī“atslēgas sugu, jono melnās dzilnas veidotajiem dobumiem ir atkarīgas vairākas citas, īpaši aizsargājamas sugas, piemēram, meža balodis, bikšainais apogs, kuru aizsardzība nav iespējama, nenodrošinot atbilstošus dzīves apstākļus melnajai dzilnai.

Sugas aizsardzībasplāns izstrādāts septiņāmno visām Latvijas dzeņu sugām mazajam dzenim Dryobates minor, vidējam dzenim Leiopicus medius, baltmugurdzenim Dendrocopos leucotos, dižraibajam dzenim Dendrocopos major, trīspirkstu dzenim Picoides tridactylus, melnajai dzilnai Dryocopus martius un pelēkajai dzilnai Picus canus. Plānā nav ietvertas divas Latvijā sastopamās dzeņveidīgo putnu sugas zaļā dzilna Picus viridis un tītiņš Jynx torquilla.

Plāna izstrādes mērķis bija noskaidrot nozīmīgākos dzeņu sugu populāciju ietekmējošos faktorus un paredzēt turpmākās rīcības, lai nodrošinātu labvēlīgu aizsardzības stāvokli to populācijām Latvijā.

Lai izprastu sugu vajadzības, plānā analizēta literatūra par katras dzeņu sugas ekoloģijas pētījumiem citur pasaulē, galvenokārt analizējot pētījumus Eiropas valstīs ar salīdzināmiem dabas apstākļiem. Izmantoti arī Latvijā ievākti nepublicētu pētījumu dati, pieejamā informācija no Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmas “Ozols un portāla Dabasdati.lv.

Īpaša uzmanība pievērsta dzeņu sugu prasībām attiecībā uz ligzdošanas biotopu un ligzdošanas vietas izvēli. Un ir izstra'dāta arīekoloģiskās nišas analīze, kuras ietvaros prognozēta biotopu piemērotība visā Latvijā.

Ieteiktie pasākumi dzeņu sugu aizsardzībai ietver izmaiņas normatīvajos aktos, aizsargājamu teritoriju izveidi trīspirkstu dzeņa un baltmugurdzeņa aizsardzībai (lielākā platībā, nekā pašreiz spēkā esošās platības), ieteicamos pasākumus mežsaimnieciskajai darbībai visu dzeņu sugu aizsardzības nodrošināšanai, pētījumus, monitoringu, pasākumus zemes īpašniekiem, apsaimniekotājiem un sabiedrībai, kā arī citas rīcības.

Sugu grupas "Dzeņveidīgie" aizsardzības plānu kopš 2018. izstrādāja Latvijas Ornitoloģijas biedrība.Dabas skaitīšanas ietvaros ir izstrādāti jau visi pieci sugu aizsardzības plāni (arī dīķa naktssikspārnim, platausainajam sikspārnim un sugu grupai “Pūces un “Roņi). Šis ir ceturtais no pieciem plāniem, ko apstiprinājaVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Apstiprinājumu vēl gaida tikai platausainā sikspārņa plāns.

Foto: https://en.wikipedia.org/