Dabas skaitīšanas eksperti savos apsekojumos rūpīgi izvērtē redzamās dabas vērtības. Un trim no četrām dabas skaitīšanas sezonām viņu vērība ir palīdzējusi uzzināt jaunas trauslā ūdensauga Dortmaņa lobēlijas Lobelia Dortmanna vēl nezināmas atradnes.

Dortmaņa lobēlija ir īpaši tīru ezeru ūdeņu indikatorsuga, kas sastopama ezeru seklūdens joslā līdz 1,5 m dziļumam uz smilšaina pamata, bet tās dzīvotspēju apdraud ezera piesārņojums.

Mazā, trauslā puķīte ir pielāgojusies dzīvei ūdenī. Tā sakņojas ezera dibenā pavisam nelielā dziļumā, tāpēc pārsvarā sastopama ezera piekrastē. Jūlijā tā paceļ virs ūdens 4070 cm garu stublāju un zied ar baltiem ziediem, nobriedinot sēklas virs ūdens. Dortmaņa lobēlijas lielākais drauds ir ezera ūdens piesārņošana ar biogēniem (pamatā fosfora savienojumiem), un šo vielu pieplūde ūdenstilpēs pārsvarā notiek tieši lielā peldētāju skaita dēļ.

Pēdējo 100 gadu laikā ezeru aizaugšanas un ūdens piesārņošanas dēļ augs izzudis jau vairāk nekā 20 Latvijas ezeros un sastopams vairs aptuveni 25. Tādēļ tā ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Latvijas saldūdeņu “zelta fonds ir lobēliju-ezereņu ezeri, kas ir tikai 1% no Latvijas ezeriem, kuros arī sastopami krāšņie ūdensaugi. Tīrākie Latvijas ezeri ir Ummis un Mazuikas ezers, kas ir arī nozīmīgas Dormaņa lobēlijas atradnes gan Latvijas, gan Baltijas mērogā.

Lai pasargātu Ummja ezerā mītošās lobēlijas no cilvēku ietekmes, kopš 2006. gada auga ziedēšanas laikā, no 1. jūnija līdz 15. augustam, šai ezerā ir aizliegts peldēties, bradāt ūdenī un uzturēties tajā ar laivu. To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 204 “Dabas parka “Piejūra individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

Katru gadu dabas skaitīšanas eksperti ir atklājuši jaunas Dortmaņa lobēlijas Lobelia Dortmanna vēl nezināmas atradnes. Šis ūdensaugs ir īpaši tīru ezeru ūdeņu indikatorsuga, tas sastopams ezeru seklūdens joslā līdz 1,5 m dziļumam uz smilšaina pamata, bet tā dzīvotspēju apdraud ezera piesārņojums.