JAUNUMI

Lai sekmētu mūsu dabas vērtību saglabāšanu un to ilgtspējīgu izmantošanu sabiedrības labklājības un veselīgas vides nodrošināšanai, jau ceturto gadu notiek visaptverošā Latvijas dabas inventarizācija. Tas ir ļoti sarežģīts, rūpīgi plānots un uzraudzīts process, kas nav iedomājams bez profesionālas komandas. Tajā iesaistīti ap 400 cilvēku, no tiem lielākā daļa ir biotopu apsekošanas eksperti, kas teju ik dienas sastopami dabā, vērtējot redzamo un aizpildot anketas par katru Eiropas Savienības nozīmes biotopu, un projekta komandas darbinieki, eksperti-kontrolieri, kā arī sugu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju plānu izstrādātāji ar savām komandām.

Var teikt, ka datu atlase gan tiešā, gan pārnestā nozīmē ir dabas skaitīšanas sākums un gals, jo pirms eksperta došanās dabā tiek salīdzinātas dažādas datu bāzes, analizējot pieejamo informāciju pēc noteiktiem kritērijiem. Piemēram, vai konkrētajā pļavā agrāk ir bijušas biotopa pazīmes un tā ir atzīta par bioloģiski vērtīgu, vai tā nav arta pēdējos 20 gadus un vai aizvien tiek apsaimniekota, un kad to pēdējo reizi kāds dabas eksperts ir apsekojis? Ja šie nosacījumi izpildās un pēdējo piecu gadu laikā nav veikta dabas vērtību apsekošana, uz pļavu tiek sūtīts dabas skaitīšanas eksperts, lai pārbaudītu, vai līdzšinējās dabas vērtības aizvien tur ir sastopamas. Savukārt, ja kāds no nosacījumiem neizpildās un ir informācija, ka pļava nesen ir uzarta vai apmežota, eksperts turp nedodas. Tieši šādā veidā katrā no sešām biotopu grupām līdzšinējo četru sezonu laikā tika atlasīti gan valstij, gan pašvaldībām, gan juridiskām un privātpersonām piederoši īpašumi, kuros viesojās kāds no dabas skaitītāju kuplās saimes.

Kā notiek datu atlases, apstrādes process, turpmāk stāsta dabas skaitīšanas digitālo datu drošības kontrolieris, kartogrāfs Kristaps Soms-Tiesnesis.

Kopš bērnības domāju, ka strādāšu Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, tāpēc uzsāku studijas Latvijas Universitātes tagadējajā Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē. Tur arī nostiprinājās doma, ka cilvēki ir tiešā mērā atkarīgi no visiem dabā notiekošajiem procesiem, gan pārtikas sagādē, gan drošas vides radīšanā. Un mūsu apziņa un tehnoloģijas diez vai kādreiz sasniegs tādu līmeni, lai pilnībā izprastu dabas procesu iekšējo mijiedarbību. Tādēļ ir jāsaglabā dabas līdzsvars, jo pretējā gadījumā tas novestu pie katastrofālām sekām visai cilvēcei kopumā. Cilvēkiem ir nepieciešama planēta, otrādi gan ne.

Studiju laikā sāku strādāt ar dabu saistītās iestādēs un izmantoju ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) kartēšanai un datu apstrādei. ĢIS ir dažādu programmu un rīku kopums, kas ļauj ar datora palīdzību radīt un analizēt telpiskus datus. Kopumā ar ĢIS sfēru darbojos jau vairāk nekā 11 gadus, bet Dabas aizsardzības pārvaldē (Pārvalde) darbu uzsāku 2016. gadā kā kartogrāfs. Darba pienākumos ietilpa datu apstrāde un ievade Pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols, kur tie ir pieejami ikvienam interesentam pat bez reģistrēšanās. Tā kā šāds pats darbs bija nepieciešams dabas skaitīšanā, pirms četriem gadiem pievienojos šim kolektīvam.

Katru cm dabā neapseko

Visvairāk darba līdz šim bija gada sākumā, kad notika jaunās sezonas datu atlase un 1. aprīlī uzsākam kārtējo lauka darbu sezonu. Apsekojamās teritorijas bija jāidentificē līdz martam, lai paspētu tās pārbaudīt un sagatavot karšu izdrukas, kā arī papildināt digitālo vidi, kas tikaizmantota darbu veikšanai.

Datu atlasei izmantojuValsts mežu dienesta (VMD), Ozola, Latvijas valsts mežu (LVM), Lauku atbalsta dienesta (LAD), Valsts zemes dienesta (VZD) un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) datus.

Katras biotopu grupas pieejamā informācija tika pētīta sīkāk. Piemēram, pēc noteiktiem parametriem programma automātiski caurskatījaVMD datu bāzi un norādīja, kuri mežu nogabali un pēc kādām pazīmēm atbilst atlases kritērijiem. Savukārt pļavu jeb zālāju atlasei izmantoju LAD lauku bloku un pieteikto kultūru kodu datus, ko LAD iesniedz paši īpašnieki, norādot, ka tie ir ilggadīgie zālāji un platība nav nesen arta vai apsēta. Vienlaikus skatījuarī VZD meliorācijas datu bāzi, lai atmestu zālāju platības, kuras atrodas uz meliorētām zemēm. Šādā veidā ieguvu konkrētas bioloģiski vērtīgo zālāju (BVZ) platības, kas katru gadu bija jāapseko mūsu čaklajiem zālāju ekspertiem. Saldūdeņu gadījumā skatījuikvienu Latvijas ezeru un upi, izmantojot LĢIA ūdenstilpju un ūdensteču topogrāfiskās kartes. Upju apsekojumiem atlasījuvisas ūdensteces ar nosaukumu, bet ezeru atlases kritērijs bija dabiska izcelsme un platība. Pēc automātiskās atlases vēl manuāli izskatījuvisu upju un ezeru objektus, vērojot, vai nav kādas mākslīgu ūdenstilpju pazīmes, piemēram, dambji un uzpludinājumi uz upēm, jo šādi posmi netiek atzīti par biotopiem un apsekoti. Ezeriem tika pārbaudītas padomju armijas topogrāfiskās kartes, kur parādījās atzīme, vai ūdenstilpne ir ezers vai dīķis. Upēm, izmantojot VZD meliorācijas datus, tika atmesti posmi, kas tikuši bagarēti vai taisnoti.

Darbs ir intensīvs, prasa lielu koncentrēšanos, precizitāti un uzmanību. Dažkārt pat dažu stundu laikā varu sajust visas nedēļas nogurumu, tādēļ ir nepieciešama kvalitatīva atpūta. Mana miera osta jau aptuveni 12 gadus ir joga. To cenšos iekļaut savā ikdienas grafikā, agrāk to bija vieglāk paveikt, jo biju arī jogas treneris. Šobrīd šis mierpilnais amats nav savietojams ar pašreizējo darba noslodzi.Bet tā vietā nākusi slēpņu meklēšana jeb geocachings. Ļoti interesanta lieta, ko var savienot ar ikdienu, komandējumiem un brīvā laika pavadīšanu ar ģimeni dabā. Jo daba man nozīmē mieru, iekšēju mieru, kas “uzlādē baterijas.

Svarīgā papildinformācija

Atlasītie dati tiek ievietoti ArcGIS Collector vidē, kas faktiski ir interneta karte, kura pieejama ekspertu ikdienas apsekojumos lietotajā planšetē. Un tajās parādās digitālo apsekojumu kartes, kā arī tikapievienoti papildu slāņi, kas palīdzēja orientēties dabā un arī sniedza papildus informāciju, piemēram, par meža ceļiem, grāvju tīklu utt. Tā ir ļoti būtiska infomrācija brīdī, kad eksperts plāno savu turpmāko dienu gaitas un jaunu teritoriju apsekojumus, kas skar desmitiem un pat simtiem īpašumu. Jo laikus jāsaprot, kā pie konkrētās apsekojamās teritorijas ērtāk piekļūt, lai lieki netērētu laiku. Paralēli digitālajai informācijai tika veidoti arī izdruku faili, lai eksperts papīra kartēs uzreiz var atzīmēt apsekotos biotopus.

Retās reizēs īpašnieki ir izrādījuši vēlmi apsekojuma brīdī būt klāt sev piederošajā īpašumā. Arī šādu informāciju, izmantojot kadastra apzīmējumu, pievienoju kolektorā. Tiklīdz konkrētais eksperts, kam paredzēts šo teritoriju apsekot, sāka aplūkot šo kadastru, viņš saņema īpašnieka nodoto vēstījumu un kontaktinformāciju, ja tāda tika sniegta.

Pēc īpašnieku informēšanasdati pieejami Ozolā

Katras sezonas izskaņā no tiešajiem darbu veicējiem saņemam aizpildītās anketas par ikvienu biotopu, ko eksperti togad manījuši apsekojamajās vietās. Un dati tiek ievadīti Ozolā, sākotnēji tādā formā, ko redz tikai dabas skaitīšanas eksperti-kontrolieri, lai veiktu katras anketas datu precizēšanu.

Kad aketu sniegtā informācija izanalizēta un informatīvās rezultātu vēstules īpašniekiem ir izsūtītas, pēdējais solis ir attiecīgo biotopu rezultātu publiskošana Ozolā, kur ikviens īpašnieks un interesents, ievadot interesējošo kadastra apzīmējumu lapas kreisajā, augšējajā stūrī, var redzēt īpašumā esošās dabas vērtības, kas līdz šim ir konstatētas. Šobrīd tur pieejami pirmo triju sezonu dati. Bet līdz nākamā gada rudenim būs pieejami arī ceturtās sezonas dati.

Aicinām precizēt datus

Datu analīze aizņem zināmu laiku. Un nereti kāds BVZ starp apsekošanas brīdi un rezultātu analizēšanu ir uzarts, vērtīgs mežs nocirsts vai upes gultne ir ar ekskavatoru padziļināta. Bet tā kā šādas darbības pilnībā vai daļēji iznīcina biotopu, ir nepieciešama datu precizēšana. Tādēļ rezultātu vēstulēs tiek iekļauts aicinājums īpašniekiem rakstiski informēt Pārvaldi, norādot papildinformāciju un vēl labāk atsūtīt kādu kartogrāfisku materiālu, lai varam šīs vietas precizēt. Jāteic paldies īpašniekiem par izpratni un atsaucību, jo tikai šādā veidā varam iegūt pavisam korektus dabas skaitīšanas datus!

Diemžēl gadās arī negodprātīgi zemju īpašnieki, kas mānās, ka biotops iznīcināts, lai gan patiesībā tā nav. Visbiežāk tie ir zālāju īpašnieki, kas ir piemirsuši par LAD noslēgtajiem līgumiem un savām saistībām noteiktā laika periodā neuzart šos vērtīgos zālājus. Tādēļ īpašnieku iesniegumi tiek izskatīti un nākamā gada sākumā nodoti LAD, kas atbild par platību maksājumiem BVZ unzālāju grupas labojumi aizņem ilgāku laika posmu.

Savukārt mežu īpašnieku atsūtīto informāciju par to, kur veikti ciršanas darbi, pārbaudām un vajadzības gadījumā veicam labojumus Ozols sistēmā, kur tie teju uzreiz arī redzami.

Ozolā savadītie dati tiek aizvien plašāk izmantoti, tādēļ raugāmies, lai tie ir korekti un visi labojumi pēc iespējas ātrāk pieejami publiskajā vidē.

Cilvēks un dabas vērtības

Šobrīd ir novērojams, ka pasaules iedzīvotāji vairāk sāk domāt un novērtēt apkārt esošās dabas vērtības. Tomēr pie šīs atziņas ikvienā kontinentā nonāk noteiktā laika posmā. Manuprāt, tas lielā mērā saistīts ar vēsturiskiem apstākļiem katrā vietā, jo kāda teritorija piedzīvojusi ilgstošu uzplaukumu, tai pat laikā citā vietā ciests bads, bijis karš utt. Arī Latvijā šobrīd vērojama sabiedrības aktīvāka iesaiste dažādos pilsoniskajos procesos un domāju, ka līdz ar aktīvismu pieaugs arī dabas apziņas līmenis.

Man tīk šī karikatūra, kas ataino vīrieša attieksmi pret sev piederošo dabas brīnumu - milzu sīpolu rekordlielumā. Novēlu ikvienam zemes īpašniekam saimniekot tik pārdomāti, lai dabas vērtības un daudzveidība tikai vairojas!

Foto: https://starecat.com, mersrags.lv un no Dabas skaitīšanas un personīgā arhīva.