Dabas skaitīšanas 2017. jeb pirmā sezona nesa patīkamus pārsteigumus, kad, veicot biotopu kartēšanu, eksperti ziņoja par jaunatrastām sugām un esošo sugu jaunām atradnēm. Visu jaunatklājumu starpā bija arī jauna peldošā ezerrieksta atradne Bancānu ezerā (Jēkabpils novadā), kas kopsummā ir tikai ceturtā atradne šim retajam ūdensaugam dūņainajos, brūnūdens ezeros.

Eksperte, kas atklāja tik ļoti retā auga jauno atradni, norāda, ka vietējie iedzīvotāji neko nebija zinājuši par tuvējā ezerā augošo retumu! Savukārt šogad saņēmām telefonzvanu no kādas dāmas, kas lepni stāstīja, ka šis retums uzziedējis arī viņas piemājas dīķī.

Ezerrieksts Latvijā zināms jau no sendienām, bet Latvijas Sarkanās grāmatas I kategorijā tas iekļauts, jo tam kļuvis par vēsu pie mums.

Peldošais ezerrieksts ir viengadīgs ezerriekstu dzimtas ūdensaugs, kas augšanai izvēlas galvenokārt no vēja aizsargātus ezeru līčus. Ezerriekstu lapu rozeti kā enkurs ezera gruntī notur iepriekšējā gada rieksts, no kura augs izaudzis. Jūlijā, augustā tas uzzied ar sīkiem, baltiem ziediem, kas atveras rītos tikai uz dažām stundām. Pēc apputeksnēšanās, kas galvenokārt ir pašappute, zieds ieliecas ūdenī un tur izveidojas auglis - kauleņveidīgs rieksts ar diviem vai četriem izaugumiem. Nereti vējš kādu ragainās formas riekstu izdzen ezera krastā, bet citādi tā jauno dzinumu atkal ieraugām pavasarī.

Augs pirmo reizi Latvijā atrasts 1870. gadā Klaucānu ezerā, kas atrodas Jēkabpils rajonā, bet izrādās, ka tas agrāk bijis daudzviet sastopams ne vien pie mums, bet arī visā pasaulē.

Labvēlīgos augšanas apstākļos Dienvidāzijā augs ir daudzgadīgs, savukārt Kanādā un ASV ezerrieksts ir pat invazīva suga. Pēcledus laikmeta siltākajos posmos ezerrieksts Eiropā un arī Latvijā ir bijis daudz vairāk izplatīts. Par to liecina ezerrieksta augļu atradumi kūdrā un purvu ezeru nogulumos, kā arī vēsturnieku atradumi arheoloģiskajos izrakumos. Kūdrā ezerrieksta augļi atrasti pie Ģipkas, Kārsavas, Vecpiebalgā, pie Štulvju ezera Saukā, Baznīcas ezerā pie Balviem u.c., pavisam kādas desmit atradnes.

Arheologi ezerrieksta augļu čaulas un vālītes, ar kurām šie augļi pārsisti, atraduši Aboras nometnē (Lubānas līdzenumā), Ičas apmetnē Balvu rajonā un Sārnates apmetnē Ventspils rajonā. Tas liecina, ka jaunākajā akmens un bronzas laikmetā (apm. 3000 g. pr. Kristus) cilvēki ezerrieksta saldos augļus lietojuši pārtikā, bet pašu augu, iespējams, arī audzējuši.

Titulbildes autors A. Svilāns,
tekstā redzamā no www.lsm.lv.