Viens no pagājušā gada jaunatklājumiem ir rūsganās melnceres Schoenus ferrugineus atradne Kārsavas novada Salnavas pagastā. Šī atradne ir īpaša ar to, ka ir vistālāk Latvijas austrumdaļā zināmā melnceres augšanas vieta. Suga ir izplatīta galvenokārt Dienvidkurzemē, Ziemeļkurzemē un Ķemeru apkārtnē. Sugas vispārējais izplatības apgabals attiecas uz Eiropu, pārsvarā tās centrālo daļu un ziemeļrietumdaļu. Atradnes visā areālā izvietotas nevienmērīgi, kas saistīts ar piemērotu augteņu (kalķainu zāļu purvu un kaļķainu pļavu) ierobežotām platībām un sastopamību. Šādu purvu un pļavu platības samazinās gan cilvēka darbības ietekmē, gan dabisko procesu rezultātā šīm ekosistēmām pārveidojoties.

Rūsganā melncere ir daudzgadīga grīšļu dzimtas augu suga, kuru raksturo līdz 40 cm augsti, stāvi un gludi stublāji, kuru galā ir sīkas, tumši sarkanbrūnas galviņveida ziedkopas. Lai gan ziedi un stublāji ir necili, tomēr dabā rūsganai melncerei garām noteikti nepaiesiet. Jau pa gabalu būs labi pamanāmi melnceres blīvie ceri ar daudzām melnīgsnējām ziedkopām stublāju galos. Pieliecoties tuvāk ceram, redzams, ka lapas ir ļoti sīkas un vairāk izceļas tumšbrūnās lapu makstis.

Dabas aizsardzībā rūsganā melncere ir uzskatāma kā indikators, kas stāsta par to, ka konkrētajā vietā varētu būt sastopamas vēl citas retas, pēc kaļķainiem, atklātiem augšanas apstākļiem prasīgas sugas, piemēram, bezdelīgactiņa, parastā kreimule, dižā aslape un Devela grīslis. Atrodot melnceri, iespējams, ka neapzināti esam atklājuši arī pumpurgliemežus (1,5-2mm lieli), piemēram, četrzobu pumpurgliemezi un slaido pumpurgliemezi, kas Eiropā un Latvijā ir iekļauti apdraudēto dzīvnieku sugu sarakstā.

Rūsganās melnceres atradums Salnavas pagastā kārtējo reizi mums atgādina, ka Latvijas dabā vēl ir daudz ko pētīt. Katram ir iespēja piedalīties un, iespējams, atklāt kādu jaunu atradni. Rūsganās melnceres meklējumos vislabāk būtu doties uz zāļu purvu vai kādu purvainu pļavu jūnijā vai jūlijā.