Līdz ar veģetācijas sezonas beigām dabas skaitīšanas eksperti beidz apsekot bioloģiski vērtīgos zālājus (BVZ). Tuvāko mēnešu laikā zālāju eksperti nodos BVZ anketas par šogad apsekotajiem biotopiem.

Katru sezonu BVZ grupas anketas tiek analizētas prioritāri. Tiklīdz anketu nodevums tiks saņemts, eksperti-kontrolieri ikvienu anketu caurskatīs, lai salīdzinātu eksperta klātienē redzēto ar datu bāzēs un kartēs pieejamo informāciju, analizētu norādīto sugu sarakstu un, iespējams, precizētu datus un pārrakstīšanos, lai sniegtu īpašniekam visprecīzāko BVZ vērtējumu. Vēršam uzmanību, ka konkrēti biotopi ietilpst kādā no četrām BVZ klasēm, par kurām Lauku atbalsta dienests (LAD), slēdzot ilgtermiņa vienošanos, sniedz atbalsta maksājumus īpašniekam par atbilstošu BVZ apsaimniekošanu.

Tiklīdz dati pilnībā būs izanalizēti, biotopu īpašnieki saņems rezultātu vēstules, kuras tiek izsūtītas uz personu deklarētajām adresēm. Vēstulē būs norādīts biotopa nosaukums un kods, savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols ir redzama biotopa atrašanās vieta. Ozolā jau šobrīd pieejami pirmo triju BVZ sezonu un citu izanalizēto biotopu grupu dati. To ērti lietot, ievadot kadastra apzīmējumu lapas kreisajā, augšējajā stūrī, lai sistēma pati pietuvina izvēlēto īpašumu. Ja biotops ir konstatēts, iekrāsojas kadastra robežas un biotopa vieta. Katrai biotopu grupai ir savs krāsojums, piemēram, BVZ ir koši zaļā krāsā.

Tā kā zālāji ir visapdraudētākā biotopu grupa Latvijā, BVZ rezultāti vienlaikus tiek nodoti arī LAD. Lai brīdī, kad BVZ īpašnieks sazinās ar LAD un izsaka vēlmi noslēgt vienošanos par piemērotu BVZ apsaimniekošanu un atbalsta saņemšanu, šis process būtu maksimāli atvieglots. Ja īpašnieks neizrāda interesi un nesazinās ar LAD par atbalsta maksājumiem, tie netiek piešķirti automātiski.

Atgādinām, ka zālāji ir vienīgais biotopu veids, kas bez cilvēka līdzdalības nevar pastāvēt. Neapsaimniekošanas gadījumā tie aizaug ar krūmiem, kokiem un zaudē savu bioloģisko vērtību. Pareiza apsaimniekošana ir noganīšana vai pļaušana, turklāt zāle no lauka jāizvāc. Zāli nevar atstāt uz lauka vai smalcināt, jo tad veidojas cits mitruma režīms, kas ilgākā laika posmā arī mazina bioloģisko daudzveidību.