Jau ceturto gadu daudzviet rosās dabas skaitīšana eksperti, uzskaita Eiropas Savienībasnozīmes aizsargājamos biotopus. Dažkārt biotopu inventarizācija ir nepieciešama dažādu atzinumu saņemšanai pirms īpašuma apbūves un citiem plānotajiem darbiem. Tomēr daba mainās, un vienreiz saņemts eksperta vērtējums nenozīmē, ka tāds būs konkrētās dabas vērtības stāvoklis arī nākotnē. Piemēram, ja šobrīd zālāju eksperts pļavu ir atzinis par “nav bioloģiski vērtīgs", tomēr norāda, ka tajā ir dažas biotopam raksturīgās indikatorsugas, iespējams, pļava, atbilstoši kopta, ar laiku var kļūt par zālāja biotopu jeb bioloģiski vērtīgu zālāju (BVZ). Bet cik gan ilgs laiks nepieciešams, lai zālājs vai mežs kļūtu par biotopu? Un kad nākamreiz saukt dabas vērtību pazinējus, lai to novērtētu?

Zālājam nepieciešama cilvēka iesaiste

BVZ neveidojas viena vai dažu gadu laikā, tas ir ilgstošs un lēns process, kuru cilvēkam, sadarbojoties ar dabu, jāveido vairāku gadu desmitu garumā. Šādi zālāji nenoliedzami ir krāšņi, kukaiņus un putnus piesaistoši, bet diemžēl pietiek ar vienu uzaršanu vai piesēšanu, lai tos iznīcinātu.

Lai saprastu zālāja attīstību un tuvošanos “BVZ statusam, noteicoša ir līdzšinējā un esošā zālāja apsaimniekošana. Ja zālājs nesen ir bijis BVZ, bet pēdējo gadu laikā nav kopts, kā rezultātā ir aizaudzis ar krūmiem, kokiem, ar piemērotu apsaimniekošanu, iespējams, pietiks ar 3 līdz 5 gadiem, lai tas atgūtu agrāko krāšņumu.

Savukārt, ja kādreizējais BVZ ir piedzīvojis dramatiskas pārmaiņas (ticis kultivēts, arts vai zāle kādu laiku pēc nopļaušanas tikusi smalcināta un atstāta uz lauka), pat ar piemērotu apsaimniekošanu paies krietni ilgāks laiks, pat 20 gadi, lai zālājs iegūtu BVZ statusu.

Ja īpašniekam pieder BVZ, būtiski ir to arī turpmāk apsaimniekot, jo dabiska pļava nenozīmē nepļautu un savā vaļā atstātu pļavu. Tradicionāli pļavas tiek noganītas vai noganītas, turklāt nopļautais noteikti ir jānovāc no lauka.

Lai veicinātu bioloģiski daudzveidīgo zālāju saglabāšanu, uzturot savvaļas augu, kukaiņu, dzīvnieku un putnu populācijas, BVZ īpašnieki un apsaimniekotāji var pieteikties Lauku atbalsta dienesta atbalsta maksājumiem, uzņemoties daudzgadu saistības, ja BVZ platība ir vismaz viens hektārs.

Mežs bez cilvēka ļoti labi var iztikt

Jo ilgāk meža biotops ir neskarts, jo vērtīgāks tas kļūst, raugoties no bioloģiskās daudzveidības viedokļa. Tādēļ, atšķirībā no zālāju biotopiem, mežam cilvēka iesaiste lielākoties nav nepieciešama.

Lai mežaudze atbilstu aizsargājama biotopa nosacījumiem, ir jāizpildās virknei faktoru, un katra biotopa gadījumā tie ir dažādi. Ir nepieciešams biotopam atbilstoša mitruma režīms, koku un krūmu sugas, kā arī lakstaugi. Tik pat būtisks nosacījums vairumā gadījumu ir bioloģiski vērtīgam mežam raksturīga struktūra, elementi un retāk sastopamu sūnu, ķērpju, sēņu un bezmugurkaulnieku sugu esamība mežā.

Ja dabas skaitīšanas laikā mežaudze nav atzīta par tik labu, lai kvalificētos aizsargājama biotopa nosacījumiem, tad tās pārvērtēšana iespējama pēc zināma laika. Pārvērtēšanas laiks atkarīgs, pirmkārt, no tā, kādas koku sugas audzē sastopamas un cik veci bijuši koki pirmreizējā apsekošanas laikā. Lapu kokiem izmaiņas kvalitātē varētu veidoties apmēram 15 gadu laikā, bet skuju kokiem šis periods būs ilgāks. Piemēram, ja apsekošanas laikā apšu audze bijusi 65 gadus veca, tad nākošā izvērtēšanas reize varētu notikt sasniedzot vismaz 75 gadus. Arī slapjos, nenosusinātos melnalkšņu mežos pozitīvas izmaiņas varētu notikt salīdzinoši īsākā laikā. Toties, ja sausa priežu audze apsekošanas laikā bijusi 105 gadus veca, bioloģiskajai daudzveidībai raksturīgo struktūru veidošanās prasīs ilgāku laiku, un nākošā pārvērtēšana varētu notikt pēc 20 vai pat vairāk gadiem.

Tomēr vēršam uzmanību, ka biotopu nosaka vairāku pazīmju kopums, līdz ar to šie cipari nav absolūti, tie jāvērtē kopā ar konkrētajā vietā notiekošajiem procesiem utt. Augstākminētie piemēri sniedz priekšstatu, cik mainīga var būt situācija dažādos mežos. Plašāku konkrētā meža aprakstu var lasīt biotopu vadlīnijās, kurās orientēties palīdz biotopu kodi (starptautiska četru ciparu kombinācija, savukārt tai sekojošais cipars aiz "zemsvītras" norāda konkrētā biotopa variantu).