Latvijas dabas daudzveidību, kas ikdienā nodrošina mūsu pastāvēšanu, ir iespējams vērot, pētīt, mērīt un skaitīt no dažādiem skatu punktiem. Vārds "biotops" līdz ar dabas skaitīšanu ir kļuvis zināmāks un izprotamāks lielai daļai zemju īpašnieku. Tomēr nevar noliegt, ka šādas dabas vērtības visā pasaulē ir pastāvējušas kopš sen seniem laikiem un agrāk to platības ne vien mūsu valstī, bet visā pasaulē bijušas daudz lielākas kā šobrīd.

Izprotot biotopu lomu dabā, to skaita sarukšanas ātrumu un ar tiem saistīto procesu nozīmību, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis kopš 1992. gada ir vienojušās saglabāt dabiskos biotopus, pieņemot un parakstot Biotopu direktīvu. Tā nosaka, ka katrai dalībvalstij ik pēc sešiem gadiem ir jāsniedz ziņojums Eiropas Komisijai par biotopu izplatību un kvalitāti konkrētajā valstī. Tāpat direktīva uzliek par pienākumu katrai dalībvalstij nodrošināt, ka biotopiem ir labvēlīgs aizsardzības stāvoklis. Tas nav tikai abstrakts jēdziens vai formālas prasības, bet mudina nodrošināt tādu biotopu stāvokli, kādu to patiesībā vēlamies redzēt arī paši, proti, daudzveidīgas pļavas, kurās smaržo, zied, kas vilina kukaiņus un putnus, tajās notiek dabiskie procesi, ir sastopamas arī jāņuzāles, kā arī tīras upes un ezerus, kuros varam peldēt, laivot, makšķerēt utt.

Latvijai Biotopu direktīva kļuva saistoša 2004. gadā līdz ar iestāšanos ES. Lai iegūtu jaunākos un aktuālākos datus, līdzīgi kā daudzās citās ES dalībvalstīs, 2016. gada izskaņā arī Latvijā tika uzsākta dabas skaitīšana. Tās mērķis ir apsekot jau zināmos biotopus, kā arī tās teritorijas, kurās potenciāli varētu būt šādas dabas vērtības. Zemes vienības, kurās viesosies dabas eksperti, tiek rūpīgi atlasītas, analizējot datu bāzes, kas satur agrāko laiku informāciju, piemēram, norāda, kur atrodas bioloģiski vērtīgi zālāji, kas gadu desmitiem nav pļauti, apmežoti vai meliorēti, tikuši atbilstoši apsaimniekoti utt.

Tā kā skaitīšanā tiek aplūkotas sešas biotopu grupas (bioloģiski vērtīgi zālāji, saldūdeņi, meži, purvi, alas, iežu atsegumi un piekraste), katrai no tām ir noteikti savi biotopu atlases kritēriji. Tos visus nosaka zinošu ekspertu izvērtēta un divu ministriju apstiprināta darba metodika, kas pieejama šeit.

Bieži saņemam arī īpašnieku zvanus, kuri paši izrāda lielu vēlmi piesaistīt dabas skaitīšanas ekspertu teritorijas apsekošanai. Lielākoties zvana zālāju īpašnieki, kuriem biotopa esamība pļavās sniedz iespēju pieteikties ES maksājumiem. Sarunas gaitā ikvienu īpašnieku aicinām precizēt kadastra numuru un tikai pēc rūpīgas informācijas analīzes sniedzam atbildi, vai tas ne/tiks apsekots dabas skaitīšanas ietvaros. Lai arī interese ir ļoti liela, pēc datu atlases tikai retais pēc īpašnieka paša domām esošais biotops sakrīt ar datu bāzēs sniegto informāciju un tiek apsekots. Visbiežākais zālāju neapmeklēšanas iemesls ir pļavas platības agrākā meliorēšana vai Lauku atbalsta dienesta datu bāzē pēdējās desmitgadēs deklarētie kodi, kas neatbilst biotopa kritērijiem.

Bieži par atlases kritēriju kalpo arī orto foto kartes, kas sniedz priekšstatu par pašreizējo zemes vienības stāvokli. Tas bieži vieš skaidrību, vai datu bāzēs atlasītie bioloģiski vērtīgie meži dabā vēl eksistē vai ir jau nocirsti. Ja mežs dabā vairs nepastāv, arī šādus nogabalus dabas skaitīšanas eksperti neapseko, jo vērtīgo dabas vērtību tur vairs nesastapt.

Pēc ļoti komplicētas datu atlases pavasarī iegūstam to īpašumu sarakstu, ko katru gadu apsekot. Un ik gadu marta beigās, aprīļa sākumā šo īpašumu īpašnieki saņem informatīvu vēstuli, ka tiks apsekoti. Ja vēstule nav saņemta, zemes vienība netiks apsekota konkrētajā gadā. Tā kā šī ir noslēdzošā dabas skaitīšanas sezona, šis bija pēdējais pavasaris, kad masveidā izsūtījām vēstules zemes īpašniekiem par apsekojumiem.

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar dabas skaitīšanas komandu, kontaktinformācija pieejama šeit.