JAUNUMI

Rit ceturtā, noslēdzošā dabas skaitīšanas sezona. Šobrīd jau lielākā daļa no pusotra simta dabas skaitīšanas ekspertu veic apsekojumus, izvērtējos 78 novados sastopamo dabas vērtību atbilstību Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamajiem biotopiem sešās grupās - zālājos, purvos, mežos, piekrastes, iekšzemes kāpās, upēs, ezeros, alās un iežu atsegumos. Biotopu grupas atšķiras viena no otras, jo to sugu sabiedrības un aizsargājamo biotopu nosacījumi ir atšķirīgi - pļavā jāpazīst vaskulārie augi, kamēr ezeros jāatpazīst ne vien ūdensaugi, bet jānosaka arī ezera ūdens dzidrība un citas lietas. Tieši tādēļ īpašumus, kuros ir sastopamas vairākas biotopu grupas, var apsekot arī vairāki eksperti, turklāt dažādās sezonās.

Viena no cilvēkiem mazāk zināmajām biotopu grupām ir purvs. Kādam tas saistās ar ogu pārbagātību, kūdras ieguves vietu, tikmēr citam ar teikās, tautas dziesmās pieminētu vietu, patīkamu pastaigu galamērķi vai gluži pretēji - ar visaptverošu slapjumu, akačiem un piesmeltiem zābakiem. Tā kā dabā viss ir saistīts, arī purvam ir atvēlēta īpaša loma pasaulē. Vai zinājāt, ka tas piesaista no atmosfēras un uzkrāj oglekli, regulē klimatu, mikroklimatu, izlīdzina mitruma un gaisa temperatūras svārstības? Purvu līdzīgi kā citu biotopu ekosistēmu pakalpojumus var iedalīt trīs kategorijās: 1) apgādes (savvaļas dzīvnieki, ogas, sēnes un ārstniecības augi), 2) regulācijas (augsne absorbē un uzkrāj barības elementus, atšķaida piesārņojumu, kontrolē eroziju, spēj uzkrāt un piesaistīt ūdeni, nodrošina kaitēkļu un klimata apstākļu kontroli, sugu dzīvotnes un biotopu uzturēšanu) un 3) kultūras pakalpojumi (aktīvā un pasīvā atpūta, putnu vērošana, zinātniskā un izglītojošā darbība). Purvi kopā ar līdzās esošajiem saldūdeņiem (ezeriem un upēm) un mežiem veido unikālu dabas kompleksu un ainavas.

Viena no dabas skaitīšanas ekspertiem kontrolieriem ir Sandra Ikauniece, kuras pārziņā ir purvu un mežu biotopu grupas. Arī viņai ir savs stāsts par purvu un mežu.

CEĻŠ LĪDZ PURVAM UN MEŽAM
Jau bērnībā mani interesēja augi un dzīvnieki, līdzās mājai bija mežs, kas sniedza daudz dažādas izklaides un izziņas iespējas, bet vasaras pavadīju dziļos laukos. Lai gan manā dzimtā neviens nebija saistīts ar mežiem un es neko nezināju par meža darbiem, jau no 6. klases skaidri apzinājos, ka vēlos apgūt mežsaimniecības profesiju. Tiklīdz skolā sāku mācīties bioloģiju, likās, ka nav interesantākas lietas uz pasaules! Tobrīd skolā bija pieejami arī dažādi interešu pulciņi. Pieteicos bioloģijas pulciņam, pēcāk uzzināju, ka būs arī mežsaimniecības pulciņš, un sapratu, ka tas ir mans, jo jau tobrīd jutu, ka daba un it īpaši mežs ir mans aicinājums.

Man ir bijusi izdevība un piedzīvojums mācīties vairākās augstskolās, dabas un vides aizsardzības nozares tēmu iepazīstot no dažādām pusēm. Esmu beigusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāti, ko uzskatu par savu pamatizglītību. Mežsaimnieka specialitāte ir ļoti labs pamats, uz kā balstīt turpmākās zināšanas. Ar laiku iestājos arī Rēzeknes augstskolas (tagadējās Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas) Inženieru fakultātē, ieguvu vides inženiera specialitāti, kā arī maģistra grādu Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. Bet pirms neilga laika ieguvu arī doktora grādu bioloģijā ar specializāciju ekoloģijā Daugavpils Universitātes Bioloģijas un matemātikas fakultātē.

Pēc studijām Jelgavā karjeru sāku kā tūrisma inženiere Gaiziņkalna mežniecībā. Pēc tam vadīju Meža sēklu kontroles laboratoriju Kalsnavā, tur ieguvu specifiskas zināšanas par čiekurkaltēm, koku sēklu plantācijām un kokaudzētavām. Dabas aizsardzības jomā darbu uzsāku 2000. gadā Valsts meža dienestā kā inženiere-ekoloģe. Tad plašos mērogos valsts mežos tika uzsākta dabisko mežu biotopu inventarizācija. Kopš tā brīža esmu ciešā sasaistē ar dabas vērtību apzināšanu.

Ļoti interesanta pieredze iegūta dabas aizsardzības plānu izstrādē īpaši aizsargājamām dabas teritorijām gan kā meža biotopu ekspertei, gan kā plāna vadītajai. Mans pirmais plāns, kurā strādāju, bija Gaiziņkalna dabas parkam 2003. gadā, kad Latvijā šādu plānu izstrāde un dabas vērtību detāla izpēte bija tikai sākusies. Kopumā esmu piedalījusies ap 20 dabas aizsardzības plānu sagatavošanā.

Man ir ļoti paveicies, jo darbs vienlaikus ir mans prieks un sirdslieta. Tas lielākoties nenogurdina, no tā nav jāatpūšas. Jā, fiziski dažkārt esmu sagurusi un reizēm vajag vienkārši izgulēties vai kārtīgi atpūsties. Tomēr jāteic, ka lielākoties daba un darbs dabā mani uzlādē. Ja pēc mežā, purvā pavadītas dienas vakarā nav spēka vairs staigāt, ļoti patīk vienkārši sēdēt jūras krastā un baudīt mieru. Esmu laimīga katru reizi, kad esmu dabā un pie jūras.

Purvam ir sava, atšķirīga pasaule, bet ekoloģiski un teritoriāli tie bieži ļoti saistīti ar mežu: purvs pamazām pāriet mežā, dažkārt mežs ir pilns ar purvainiem laukumiem un avoksnainām vietām vai starp meža nogabaliem iegūlies purva klajums, reizēm purva vidū slejas mežainas salas. Viss dabiski savijas kopā, un ir tikai loģiski uz šiem abiem biotopiem skatīties kompleksi.

Purvs diezgan ātri iemāca, kā pa to staigāt un saprast, uz kuras krāsas sfagniem labāk nekāpt. Pirms 15 gadiem kartēju bioloģiski vērtīgos mežus Teiču rezervātā, un reiz, vēloties tikt pāri purva daļai pa taisnāko ceļu, pat nemanīju, kā, no ciņa uz cini cilpojot, biju diezgan tālu jau iegājusi lāmu un akaču zonā. Pieredze toreiz bija neliela, tomēr kādā brīdī sapratu, ka kļūst tikai slapjāks un grūtāk izejams, bet griezties atpakaļ bija tik pat sarežģīti, cik iet uz priekšu. Dūša mazliet saskrēja papēžos, tomēr turpināju ceļu, no ciņa uz cini lecot un krītot četrrāpus, un liekot zem sevis mapi, lai neiestigtu. To laimes sajūtu, kad nokļuvu purva sausākajā daļā, diez vai var aprakstīt.

BIOTOPS VAIRS NAV SVEŠVĀRDS
Iespējams, sākoties dabas skaitīšanai, lielai daļai zemes īpašnieku vārds biotops bija pavisam svešs. Jādomā, ka aizvadīto triju sezonu laikā sniegtā informācija (vēstule katram zemes īpašniekam pirms apsekojuma un informācija konstatēto biotopu īpašniekiem pēc apsekojuma, 65 pašvaldībās aizvadītie semināri, neskaitāmās mediju publikācijas, kā arī uzklausītie īpašnieku zvani un sniegtās atbildes uz katru iesniegumu) ir veicinājusi īpašnieku zināšanas un ieinteresētību dabas vērtību saglabāšanā.

Viens no būtiskākajiem un izaicinošākajiem darbiem manā mūžā bija dalība Dabas aizsardzības pārvaldes projektā NAT-PROGRAMME, kurā tika sagatavotas biotopu apsaimniekošanas vadlīnijas. Proti, zinoši Latvijas dabas eksperti sarakstīja sešas biotopu grāmatas (1. piejūra, smiltājs un virsāji, 2. upes un ezeri, 3. dabiskās pļavas un ganības, 4. purvi, 5. iežu atsegumi un alas, 6. meži), kas iepazīstina lasītāju ar katra biotopa veidu, sīkāku iedalījumu, raksturojošām pazīmēm, sugu sabiedrībām un vispiemērotāko apsaimniekošanas veidu. Tas ir vērtīgs palīgs ikvienam ieinteresētam zemes īpašniekam, kas vēlas ne vien baudīt, bet arī vairot dabas bagātības ap sevi. Viss materiāls ikvienam pieejams internetā, kur tās pieejamas ne vien latviešu, bet arī angļu valodā, un daudzās Latvijas bibliotēkās arī papīrformātā.

Biotopu vadlīniju izstrādes projektā manā pārziņā bija mežu biotopi. Nācās apzināt un vērtēt dažādus meža biotopu apsaimniekošanas piemērus gan Latvijā, gan citās valstīs, iedziļināties ekoloģijas jautājumos un aizvien secināt, ka lielākajai daļai meža biotopu vislabākā apsaimniekošana ir neiejaukšanās dabas procesā. Bet tiem mežiem, kuros vajadzīga cilvēka palīdzīgā roka dabas vērtību saglabāšanā, vadlīnijās sagatavoti norādījumi, ko un kā vislabāk darīt, atstājot vietu arī eksperimentāliem pasākumiem.

Iepazīstot pasaules pieredzi dabas aizsardzībā, atklājas fakts, ka citās valstīs cilvēki vairāk novērtē dabas vērtības, biotopus un sugas, līdz ar to kopējā sabiedrības attieksme ir pozitīvāka, salīdzinot ar Latvijas iedzīvotājiem. Kādreiz domāju, ka to ietekmē labklājības līmenis, sak, kamēr ēst gribas, tikmēr par augstām matērijām grūti domāt. Bet laikam ne vienmēr tā ir. Īstermiņa domāšanu, kad dominē uzskats, ka manam mūžam pietiks, bet pēc manis kaut ūdensplūdi, nevar īsti izskaidrot ar labklājības trūkumu. Tie būs mani un tavi bērni un mazbērni, kuriem būs jādzīvo šajos ūdensplūdos. Vai to viņiem novēlam? Vai tikai mantojumā atstātie nākotnes kokmateriāla kubikmetri šodienas jaunaudzēs ir mantojuma mērs? Ar prieku skatos, ka jaunākā paaudze daudz vairāk domā par dabai draudzīgu dzīvesveidu, dabas saglabāšanu, daudz vairāk to novērtē un domā par nākotni. Izpratne par vērtībām, tostarp dabas dotajām, sākas bērnībā, ģimenē, to vajadzētu apzināti kopt. Dabas aizsardzības jautājumi nav tikai vienkāršota kādas puķītes vai sūniņas aizsargāšana kādā nelielā zemes pleķītī, bet daudz plašāka ētiska kategorija!

BIOTOPU KARTĒŠANA

Dabas vērtību apsekošana jeb biotopu kartēšana man ir zināms un patīkams darbs. Dabas vērtību inventarizācija ik pa laikam nepieciešama dažādiem plānošanas dokumentiem, piemēram, detālplānojumiem, tūrisma infrastruktūras veidošanai, kā arī meža apsaimniekošanas plāniem nacionālajos parkos un bioloģiski vērtīgo teritoriju ekspertīzei meža sertifikācijas ietvaros. Savukārt līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā, dabas vērtību izvērtējums valsts mērogā jāveic ikvienai dalībvalstij un noteiktā laika periodā dati jāaktualizē no jauna.

Pirms mums biotopu apzināšanu veica Lietuva, piesaistot arī daudzus Latvijas dabas ekspertus. Trīs gadus kaimiņvalstī to darīju arī es, piedalījos biotopu kartēšanā un iesaistījos arī speciālistu apmācībās. Tas bija izaicinošs laiks, jo vispirms vajadzēja saprast biotopu interpretācijas atšķirības, mazliet mainīt ierasto skatu uz meža biotopiem un pieņemt, ka var izmatot nedaudz atšķirīgu skatījumu. Mēs, Latvijas kartētāji, no šī projekta ļoti daudz mācījāmies, tas pilnveidoja arī mūsu biotopu noteikšanas metodes un noteikti darīja mūs gatavākus Latvijas dabas skaitīšanai.

Nedaudz esmu kartējusi arī Igaunijas biotopus dabas aizsardzības plānu izstrādes procesā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Ļoti labi atmiņā palikusi Ahjes upes ieleja ar skujkoku mežiem un atsegumiem, jo tie bija vieni no iespaidīgākajiem atsegumiem, ko līdz tam biju redzējusi. Tāpat pārsteidza arī igauņu pieeja mežu apsaimniekošanai aizsargājamās dabas teritorijās - Igaunijā Natura 2000 teritorijās mežu ciršana vispār nenotiek, un tas ir būtiski atšķirīgi, salīdzinot ar mūsu valsti.

Tiklīdz tika nopietnāk plānota pirmreizējā dabas vērtību inventarizācija Latvijā jeb dabas skaitīšana, dabiski radās vēlme piedalīties tik vēsturiskā notikumā. Manā pārziņā ir divas man labi zināmas biotopu grupas - purvi un meži. Darba ir ļoti daudz, ekspertu lauku darbos aizpildīto anketu caurskatīšana aizņem visvairāk laika, daudz vairāk kā sākotnēji biju iedomājusies. Tomēr tas ir ļoti, ļoti svarīgs darbs, jo tikai šādā veidā pārbaudot katru anketu, salīdzinot eksperta klātienē redzēto ar datu bāzēs un kartēs pieejamo informāciju, caurskatot ikvienu norādīto sugu varam precizēt datus, labot iespējami pieļautās cilvēciskās kļūmes, pārrakstīšanos un sniegt īpašniekam visprecīzāko vērtējumu. Daļa no uzkartētajiem biotopiem tiek pārbaudīti arī dabā. Tikai pēc divu ekspertu atzinīga vērtējuma īpašnieks saņem atbildi, jā, Jūsu īpašumā ir konstatēts vērtīgais biotops. Biotopa esamība zemes īpašniekam ir kompliments par līdz šim vispiemērotāko biotopa apsaimniekošanu vai saudzēšanu, jo šādas dabas vērtības veidojas daudzu gadu desmitu un pat simtu laikā. Diemžēl ikviens zemes īpašnieks nevar lepoties ar biotopu savā īpašumā.

DABAS BRĪNUMI UN RETUMI

Ir grūti izcelt kādus mirkļus, kas dabā priecē visvairāk. Vienmēr sajūsmina apdullinoši smaržīgās vaivariņu ziedu kupenas purva malā. Un tas siltais, tvanīgais purvmiršu smaržas mākonis, kas vasarā vibrē gaisā, tuvojoties to audzēm piejūras vigās, arī sfagnu daudzkrāsainā mozaīka purva lāmās, ko gribas fotografēt un fotografēt. Tāpat baltmeldru smalkās pūciņas savdabīgajos pārejas purvos. Savukārt mežs man asociējas ar dažādu sajūtu un smaržu gammu tie ir smaržīgi rīti pēc lietus, slīpi saules stari zem egļu zariem vakarpusē, vakara dzestrums gaisā mežmalā īsi pirms saules rieta vai tas nereāli maigais zaļums, kad veras bērzu lapas. Tas viss it kā ir redzēts un sajusts simtiem reižu, tomēr ikkatrs nākamais pavasaris un vasara nāk kā pirmo reizi un gribas dziļi ievilkt nāsīs smaržīgo gaisu un nodomāt Dievs, cik Tava pasaule skaista!

Mežs ir draudzīga un labvēlīga vieta. Tajā piedzīvots daudz dažādu mirkļu: zvēra smaka Ziemeru pierobežas purvā, kas piebērts ar gardām lāceņu ogām; lāča naktsguļas vasaras midziņa Teiču purvā; mazu sivēnu bars, kuram esmu iebridusi gandrīz vidū; uz riņķi man apkārt skrienoši apjukuši mežacūku puscūči; smiltīs iekašņātas lūša pusdienas; mazs jenotsunēns, kurš izliekas par beigtu, kad viņam gandrīz uzkāpju virsū; nesen dzimis, nupat nožuvis stirnēns; mežirbes mazuļi, kas iztraucēti plivina mazos spārniņus un sasēžas mazas eglītes zaros kā pūkainas mantiņas.

Mežā ir atrastas un redzētas arī daudzas aizsargājamas augu, sūnu un ķērpju sugas. Atrodu tādu un priecājos, ka diena ir vēl vairāk izdevusies! Eju tālāk, plaši smaidot. Tāpat paralēli veicamajam uzdevumam un augu uzskaitīšanai, vienmēr prieks ir ieraudzīt kādu no putniem. Arī tas ir notikums, ko dabā piedzīvo aizvien mazāk cilvēki, jo ne katru dienu pretim nāk mednis, melnais stārķis vai rubenis.

DABAS IZZIŅAS AVOTI

Pārfrāzējot Mazo princi būtiskais nav vārdos pasakāms, patiesi mēs sajūtam ar sirdi. Daba ir mana neatņemama sastāvdaļa, ko grūti vārdos aprakstīt. Es to izjūtu ar katru organisma šūnu, tomēr ir daudzi cilvēki, kas šo saiti nejūt. Dabā ir jāiet, jādarbojas, par to vairāk jāuzzina, tikai tā radīsies izpratne par mums apkārt notiekošo. Ja cilvēkam nav vēlme to saredzēt, neviens buklets, lekcija vai nosūtītā vēstule to nespēs paveikt. Vismaz ne šajā brīdī.

Savā dzīvē esmu daudzu valstu mežos staigājusi, daudz ko iemācījusies un uzzinājusi, bet aizvien ir interesanti papildināt šīs zināšanas. Bieži sekoju ornitologa Viestura Ķerus rakstītajam, ļoti patīk arī Viestura Lārmaņa dabas procesu skaidrojumi, viņa teiktais vedina aizdomāties un iedziļināties. Vērtīgas atziņas par dzīvi un citām lietām sniedz arī Edgars Untāls, viņam pieder teiciens “Pakriti? Draudzīgs padoms pakauc, izspļauj granti, sakod zobus, piecelies, pasmaidi un dodies tālāk! Ej savu ceļu!. Arī tas nereti noder.

Šajā brīdī, kad visi esam spiesti pārdomāt savas aktivitātes un lielais vairums mājās pavada vairāk laika kā līdz šim, ikvienam ir iespēja skatīt dokumentālo filmu “Dabas skaitītāji interneta platformā Youtube. Nepilnu stundu garais materiāls, ko iniciēja un finansiāli atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, atspoguļo visas sešas dabas skaitīšanā aplūkotās biotopu grupas, ieskicē ekspertu darbu, viņu un dažu zemes īpašnieku atšķirīgos uzskatus. Arī es tajā stāstu par mežiem, diviem īpašniekiem skaidrojot, kādēļ vienam ir, bet otram nav tik ļoti vērtīgais meža biotops.