Kopš 2017. gada Latvijā tiek veikta pirmreizējā dabas inventarizācija, apsekojot Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamo biotopus. Triju sezonu laikā iegūtie dati pakāpeniski tiek pārbaudīti un rezultāti izsūtīti zemju īpašniekiem, kuru īpašumos biotopi atklāti. Ja apsekojums ir veikts, bet biotops nav konstatēts, rezultātu vēstule netiek sūtīta.

Šonedēļ rezultātu vēstules saņem vēl 4 000 zemju īpašnieki, kuriem piederošie saldūdeņi tika skatīti 2018. gadā vai alas un iežu atsegumi 2018., 2019. gadā.

Līdz ar īpašnieku informēšanu dabas skaitīšanas rezultāti tiek ievadīti arī Dabas aizsardzības pārvaldības dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols, kas pieejama ikvienam interesentam. Ievadot kadastra apzīmējumu sistēmas augšējā kreisajā stūrī, tiek pietuvināt skonkrētais nekustamais īpašums un norādīta precīza biotopa atrašanās vieta. Ja netiek ievadīts kadastrs, tad ir iespējams pietuvināt vēlamo teritoriju un redzēt ne vien biotopu izvietojumu, bet arī citas dabas vērtības, kas ir konstatētas ārpus dabas skaitīšanas, piemēram, dižkokus utt.

Upju un ezeru biotopi tiek iezīmēti zilā krāsā. Lielākiem objektiem uzreiz ir redzams saldūdeņa nosaukums. Ja upīte ir pavisam neliela, attēls sistēmā maksimāli jāpietuvina, lai redzētu nosaukumu.

Kāpēc man tas jāzina par biotopu manā īpašumā?
Cilvēki aizvien vairāk ievēro apkārt notiekošās vides pārmaiņas un novērtē līdzās esošo dabas daudzveidību. Biotopa konstatēšana ir vērtīga informācija īpašniekam, vienlaikus tas ir kompliments par līdz šim atbilstoši un pārdomāti veiktu apsaimniekošanu!
Tikai īpašnieku zināšanas un izpratne par šo dabas vērtību sastopamību, un piemērota apsaimniekošana nodrošinās vērtīgo biotopu pastāvēšanu ilgtermiņā. Jo arī sliktas kvalitātes biotops, piemēram, ar krūmiem, kokiem aizaudzis bioloģiski vērtīgs zālājs, atkal pļauts vai noganīts ar laiku var kļūt par labas kvalitātes biotopu.

Vai ir jāsniedz atbilde uz šo vēstuli?
Ja esošā situācija dabā ir mainījusies kopš veiktā apsekojuma, piemēram, ezera vai upes gultne ir padziļināta ar ekskavatoru vai veikti kādi citi pārveidojumi, kas ir būtiski mainījuši vai iznīcinājuši biotopu, aicinām līdz 2020. gada 20. aprīlim par to rakstiski informēt Dabas aizsardzības pārvaldi (Baznīcas iela 7, Sigulda, LV-2150 vai skaitamdabu@daba.gov.lv).

Savukārt, ja dabas skaitīšanas rezultāti sakrīt un nekas saldūdens biotopā nav pārveidots, atbildes vēstule nav jāraksta.

Kā biotopa atklāšana maina manu saimniekošanu?
Dažkārt īpašnieki kļūdaini domā, ka konstatētais ES nozīmes aizsargājamais biotops pielīdzināms saimnieciskās darbības liegumam un savā ezerā turpmāk vairs nevarēs peldēties. Tie ir maldi, jo biotopu konstatēšana nav saistīta ar papildu pienākumiem vai ierobežojumiem. Īpašuma apsaimniekošana var notikt līdzšinējā režīmā, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus (pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi utt.).

Kur uzzināt vispiemērotāko sava biotopa apsaimniekošanas veidu?
Dabas aizsardzības pārvalde ir izstrādājusi sešu biotopu grupu aizsardzības un apsaimniekošanas vadlīnijas, kas pieejamas šeit. Informācijas sagatavošanā ar savu pieredzi un zināšanām dalījušies vairāk nekā 150 nozares speciālisti, dzīvotņu un sugu eksperti, meklējot atbildes uz galvenajiem darba grupās izvirzītajiem jautājumiem - kas nepieciešams īpaši aizsargājamiem biotopiem, lai nodrošinātu tiem labvēlīgas aizsardzības statusu un tajos dzīvojošo sugu ekoloģiskās prasības.