Dabas skaitīšanas trešās sezonas laikā ir aizpildītas 37 tūkstoši anketu par biotopiem, kurās fiksēts vairāk nekā 20 tūkstoši piezīmju par jauniem objektiem vai reto sugu jaunām atradnēm. Kopsummā trijās sezonās Latvijā ir atklātas divas līdz šim nezināmas alas, divas jaunas augu, piecas sēņu, tostarp divas piepju, piecas sūnu un četras ķērpju sugas, kā arī daudz jaunu atradņu retām sugām. Starp pārsteidzošākajiem atklājumiem minams arī kāds ne gluži botānisks objekts jauns, līdz šim nezināms pilskalns Kurzemē.

Trešajā dabas skaitīšanas sezonā gan Vidzemē, gan Latgalē konstatēts jauns savvaļas ziedaugs smaržīgais ancītis, divas jaunas piepju, viena ķērpju un trīs sūnaugu sugas, arī vēl viena lielās kosas atradne.

Dabas skaitīšanas eksperti, veicot biotopu apsekojumu, anketās fiksē tajā sastopamās sugas. Pateicoties viņu zināšanām, vērībai un profesionalitātei, tiek pamanīti dabas retumi, no kuriem daži ir vien pāris milimetru lieli, piemēram, ķērpji.

“Jaunas atradnes par izzudušām vai ļoti retām uzskatītām augu sugām ir nenovērtējami atradumi ar lielu zinātnisku un praktisku nozīmi, vienlaikus apliecinot dabas skaitīšanā iesaistīto speciālistu augsto profesionālo raudzi. Lai arī gads ir tikko sācies, mūs jau ir pārsteigusi ziņa par jaunu Latvijā pirmoreiz konstatētu sēņu sugu, ko atklājuši alu un atsegumu pētnieki. Aprīlī un maijā, kad tiks uzsākta arī citu biotopu grupu apsekošana, varam sākt gaidīt jaunu Latvijas dabas dārgumu atklājumus, pauž Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns.


Līdz šim visās dabas skaitīšanas sezonās fiksētos dabas dārgumus iespējams skatīt virtuālas prezentācijas formātā dabas skaitīšanas skaitīkļos, kas līdz rudenim izvietoti Nacionālajā botāniskajā dārzā.

Ja atradums Latvijā fiksēts pirmo reizi, auga parauga izpēti veic nozares zinātnieks. Tā kā šo sugu padziļināta analīze aizņem laiku, iespējams, nākamajos gados uzzināsim par vēl lielāku dabas skaitīšanas laikā atklāto atradumu skaitu.