Lai nodrošinātu Latvijas unikālo dabas vērtību un sugu daudzveidības pastāvēšanu nākotnē, dabas skaitīšanas ietvaros topsugu aizsardzības plāni,kas apkopozinātniskos datus par konkrēto sugu, izplatību, populāciju, kā arī tiek sniegti ieteikumi un rekomendācijas sugas aizsardzībai.

Turklāt sugu grupas “Roņi" plāna izstrāde ir veicinājusi zvejsaimniecības pārstāvju diskusiju un kopīgi ir sagatavots kompensāciju mehānisms zvejniekiem par roņu radītajiem postījumiem.

Sugu aizsardzības plāni top tā sauktajām “lietussargu sugām", kamir specifiskas prasības pret vidi, kurā tās dzīvo un kuru klātbūtne norāda uz bioloģisko daudzveidību. Radot labvēlīgus apstākļus vienai īpašai sugai ar augstām dzīves vietas prasībām, iespējams vienlaikus nodrošināt arī aizsardzību daudzām citām sugām, kuras mitinās tajā pašā dzīvotnē.

Dabas skaitīšanas laikā tapušais dīķa naktssikspārņa plāns jau ir sagatavots, sugu grupas “Roņi" un “Pūces" plāni ir beigu izstrādes stadijā, nākamgad būs pieejami plāni arī platausainajam sikspārnim un sugu grupai “Dzeņveidīgie".

Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektorsAndrejs Svilāns: “Šajā gadsimtā Latvija jau ir zaudējusi vismaz trīs sugas Alpu kreimuli, lidvāveri un Eiropas ūdeli, bet vēl viena suga, zaļā vārna, atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Prieks, ka dabas skaitīšanas laikā ir izdevies atrast vairākas sugas, kuras tika uzskatītas par izzudušām, piemēram, sūna skrajais hipns Moricsalā.Sugu aizsardzības plāni sniedz zināšanas un izpratni, kas, cik daudz mums ir šobrīd un kas nodrošina šo sugu pastāvēšanu.Dabas skaitīšana ietver virkni pasākumu, kas ir saistīti ar esošo dabas vērtību apzināšanu un ieteicamo aizsardzību. Pateicoties roņu plānam, tiek meklēts praktisks risinājums, kā sadzīvot ar roņu radītajiem postījumiem, kā pašvaldībām labāk utilizēt krastā izskalotos beigtos roņus un ko darīt agrā pavasarī ar roņu mazuļiem. Tā nav tikai zinātniskā literatūra, tie ir izvērtēti spriedumi, kā latviešiem labāk dzīvot un saimniekot savā zemē, saglabājot tās skaistumu un vērtības nākamajām paaudzēm!"

Zemkopības ministrijasZivsaimniecības departamenta direktorsNormunds Riekstiņš: “Roņu postījumi Latvijas piekrastes zvejniekiem ir aktuāla tēma kopš pagājušā gadsimta, bet datu trūkuma dēļ to nevarēja pienācīgi izvērtēt. Institūts BIOR vairākkārt veica zvejnieku aptaujas, bet atsaucība bija ļoti zema. Tagad, pateicoties dabas skaitīšanas ietvaros izstrādātājam roņu aizsardzības plānam, ir apkopoti padziļināti dati un citu valstu pieredze. Tas ļāva iegūt nepieciešamos zinātniskos datus par reālo situāciju, uz kā tagad varam balstīt aprēķinus un ieviest kompensācijas mehānismu par roņu bojātajiem zvejas rīkiem un nozvejām. Strādājam ar tādu mērķi, lai kompensācijas zvejniekiem būtu pieejamas jau 2020. gadā. Nevar noliegt, ka kompensācijas neatrisinās problēmu, bet tas ir veids kā kaut daļēji mazināt postījumu sekas zvejniekiem. Ceram, ka tas uzlabos arī turpmāko informāciju par roņu ietekmi uz zvejniecību un ļaus iegūt patiesākus datus par piekrastes zvejnieku nozvejām un ieņēmumiem."

Ikviens Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā tapušais plāns tiek nodots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas izvērtē tajos iekļautos ieteikumus, pārskata to ietekmi uz tautsaimniecību un lemj par nepieciešamajiem sugas aizsardzības pasākumiem.

Foto no www.enguresnovads.lv.