JAUNUMI

Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā dabas skaitīšanas saime, kas veic trīs aktivitātes, sasniedz 400 cilvēku loku. Vairāk kā puse no tiem ir biotopu eksperti, kas teju ikdienu apzina Latvijas dabas vērtības valsts, pašvaldības, juridisko un privāto personu īpašumos sešās biotopu grupās. Savukārt 250 ekspertu veikumam rūpīgi līdzi seko deviņi eksperti-kontrolieri. Viens no viņiem ir Ivars Leimanis, kurš ir mežu un virsāju biotopu apsekošanas kvalitātes speciālists. Tālāk par Latvijas dabu, pirmreizējo inventarizāciju stāsta viņš pats.

Šobrīd esmu Dabas skaitīšanas mežu biotopu eksperts-kontrolieris, tāds pats meža biotopu aizsardzības jomas speciālists kā visi pārējie dabas skaitītāji, tikai neveicu tā saucamo biotopu kartēšanu, bet gan caurskatu mežu ekspertu jau aizpildītās anketas, pārbaudot un, ja nepieciešams, precizējot datus. Praktiski tas nozīmē "izķert" kādas ekspertu pieļautās nejaušās neprecizitātes, kas šāda, milzīga apjoma darbos ir neizbēgamas, kā arī fiksēt un novērst darba procesā ieviesušās specifiskas sistēmiskas kļūdas, kas vairāk raksturīgas jauniem, mazāk pieredzējušiem speciālistiem, tādējādi visiem kopā panākot kvalitatīvāku rezultātu - augstas vērtības datus par Latvijas dabu, ko tālāk varēsim analizēt no dažādiem aspektiem.

BĒRNU DIENU BLĒŅU LAUKS - PIEMĀJAS MEŽS

Dabas pētnieks un tās aizstāvis esmu jau no pamatskolas laikiem, kad Cēsīs pēc skolas galvenā doma bija: "Ātrāk uz mežiņu!" Tur kopā ar draugiem bijām vietējo indiāņu cilts. Ceturtajā klasē biju jau "nokartējis piemājas meža biotopus" - sazīmējis shēmu, strautus, to ielejas, avoksnājus, lielākos kokus un takas. Tāpat katram objektam tika izdomāti nosaukumi. Vakaros krēslas aizsegā nesu no meža ārā Padomju Savienības pilsoņu izgāztos atkritumus un ar tiem piekrāvu tuvējo valsts iestāžu lielos atkritumu konteinerus, dažkārt viena vakara laikā visi bija pilni. Izdomātas dabas aizsardzības organizācijas vārdā bērna rokrakstā rakstīju audzinošu vēstuli tuvumā esošas skolas direktoram, kauninot par skolas veikto pasākumu - neliela strautiņa gultnes taisnošanu un padziļināšanu, tādējādi samazinot piesārņotā strauta pašattīrīšanās iespējas, un kategoriski pieprasot šīs darbības nekavējoties pārtraukt!

Tajā laikā no dzīvās dabas interesēja galvenokārt putni - vēroju, noteicu sugas, ziemā baroju, veicu pierakstus, lasīju grāmatas, un kā daudzi griezu un krāju no avīzēm un žurnāliem rakstus par dabu, jo citu informācijas avotu tolaik nebija.

Esmu ieguvis augstāko izglītību Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Meža fakultātē. Papildus bijuši dažādi ar meža bioloģiskās daudzveidības vērtēšanu saistīti kursi un apmācības. Protams, paralēli patērēts daudz laika “buroties interneta resursos, pašmācības ceļā apgūstot mežā mītošo dažādu organismu grupu sugas to pazīmes, ekoloģiskās prasības, izplatību utt.

Mežs kā mana darba vide ir jau 24 gadus. Pēc augstskolas pabeigšanas 1995. gadā sāku strādāt par meža inventarizācijas veicēju Strenču virsmežniecībā. Šajā profesijā mazākā intensitātē turpinu darboties joprojām. No 2012. gada lielākoties darbojos sirdij tuvākā jomā kā īpaši aizsargājamo meža biotopu sertificēts eksperts.

DĒKAS UN ATKLĀJUMI MEŽĀ

Elpu aizraujoši mirkļi dabā, tai skaitā mežā, saistīti ar burvīgām ainavām vai tikai acumirklīgām parādībām rudens pēcpusdienā uz mirkli iespīdējuši saules stari zelta liepas lapotnē, pēkšņa milzu sniegpārslu liega snigšana egļu mežā, gravu ieskautas straujas meža upes līkums ar zaigojošu zivjudzenīti priekšplānā, apsūnojis vecs ozolu mežs ar tam cauri izlidojošu melno stārķi. Tādi skati paliek atmiņā uz visu mūžu.

Milzīgu endorfīnu devu saņemu arī reizēs, kad palaimējas mežā uziet kādu ļoti reti sastopamu sugu, vai pat kādas sēnes vai ķērpja sugas pirmo atradni Latvijā. Arī šogad ir tādi atradumi divas visā Eiropā reti sastopamas, Sarkanajās Grāmatās iekļautas, saimnieciskās darbības apdraudētas sēņu sugas: baltdzeltenā egļpiepe (Pycnoporellus alboluteus), kurai šī ir vien piektā atradne Latvijā, kā arī mūsu valstī līdz šim neatrasta suga, viena no balteņu ģints piepēm Skeletocutis chrysella. Šādi brīži ievelk dabā kā atvarā to dēļ no rītiem gribās celties un doties atkal uz mežu.

Savukārt iespaidīgākie piedzīvojumi, strādājot mežā, bijuši tiekoties ar savvaļas dzīvniekiem, it īpaši lielajiem, kad sirds krūtīs sitās spēcīgāk kā parasti. Reiz, redzot manā virzienā tuvojamies alni, paslēpos aiz koka, bet lielais dzīvnieks pagāja garām 50 cm attālumā. Tik tuvu, ka varētu tam pat pieskarties. Citkārt mežā piedzīvots stresa pilns mirklis sadursmē ar, maigi izsakoties, ne visai draudzīgu mājdzīvnieku pamatīgu “Bāskervilu suni. Tā kā nesen jau biju cita suņa sakosts, toreiz nodomāju: “Atkal?. Nolēmu bez cīņas nepadoties, un laimīgā kārtā tiku sveikā dzīvs un pat bez neviena koduma, pat bez saplēstām drēbēm, vien trīcošām kājām un rokām egles zaros pus egles augstumā un zvanu meža īpašniekam ar aizelsušos aicinājumu savaldīt savu asinskāro kaukāziešu pinkaini.

CILVĒKS UN MEŽS

Cilvēku zināšanas par mežu ir ļoti virspusējas. Tas ir liels robs mūsu valsts izglītības sistēmā, ņemot vērā, ka pusi Latvijas teritorijas klāj kokaudzes. Manuprāt, šobrīd lielākā daļa šo audžu labi izkoptās koku rindas nav nosaucamas par MEŽU. Tās ir rūpnīcas, koku audzētavas u. tml. Ja es būtu skolotājs, droši vien mācītu, ka mežs, sākot no sīka sūnas stiebriņa līdz milzīga koka kritalai, ir mājas neskaitāmām, savstarpēji saistītām, tāpat kā mēs dzīvām būtnēm, un ka cilvēkam, iegūstot tam nepieciešamos resursus, piemēram, koksni, tas ir jādara veidā, kas ciena šīs būtnes un respektē to iespējas dzīvot savās mājās, pie tam ikvienā meža hektārā, nevis tikai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Un, lai piedod man mežsaimnieki un ekonomisti, noteikti mācītu arī to, ka patreizējā mežsaimniecības sistēma un metodes ir ceļš uz mūsu Latvijas meža bioloģiskās daudzveidības iznīcību. Mežu noplicināšana, tāpat kā vēzis organismā, sākumā mums nemanot, degradē arī pašu cilvēku dzīves kvalitāti ar šobrīd neparedzamām sekām nākotnē. Labprāt izklāstītu savu versiju par to, kā rīkoties ikvienam mežsaimniekam, politiķim un ierēdnim, lai Latvija nezaudētu savu mežu bioloģisko daudzveidību, bet to nav iespējams paveikt pāris teikumos.

DABU VAR SKAITĪT DAŽĀDI, MĒS EJAM GRŪTĀKO CEĻU

Pirmreizējā Latvijas dabas izzināšana nav ne Dabas aizsardzības pārvaldes, ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciatīva. Šis ir kā mājas darbs, kas jāveic ikvienai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij, un tam tiek piesaistītas finanses no ES fondiem. Tomēr ikvienai dalībvalstij ir iespēja izlemt, kā tieši šo procesu veikt. Piemēram, Lietuva tāpat kā lielais vairums ES valstu iet vieglāko apsekošanas ceļu, neiesaistot civiliedzīvotājus ES aizsargājamo biotopu apzināšanas gaitā. Kā to var izdarīt? Salīdzinoši elementāri eksperts, kas veic valstiski svarīgu uzdevumu, ieiet mežā, pļavā un citās vietās, izpēta un izvērtē teritoriju, un aizpilda anketu. Dati tiek apkopoti, izanalizēti un nodoti tālāk Eiropas Komisija. Lielākā daļa zemes īpašnieku pat nav pamanījuši, ka pa viņiem piederošo īpašumu kāds ir staigājis vai noturējuši ekspertu par ogotāju, sēņotāju vai tūristu.

Pilnīgi cits stāsts ir šobrīd Latvijā īstenotā dabas skaitīšana, jo valsts un skaitīšanas īstenotāji ir izturējušies ļoti atbildīgi pret šo procesu, apzinot arī zemes īpašniekus! Tie ir vismaz 134 000 īpašnieku, līdz ar to arī tikpat izsūtītu vēstuļu par plānoto viņu zemes apsekojumu. Saņemot vēstules, daļai īpašnieku rodas papildus jautājumi un tiek izmantota iespēja sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Sarunas ceļā tiek aktualizēti arī citi jautājumi, līdz ar to īpašniekiem ir iespēja saprast to, kas nav skaidrs, izteikt savu viedokli.

Kad konkrētās biotopu grupas dati ir izskatīti, īpašniekiem atkārtoti tiek sūtīta rezultātu vēstule ar informāciju un lūgumu precizēt datus, ja pa šo laika periodu biotops ir uzarts vai citādi pārveidots. Tiek darīts viss, lai rezultātā mēs iegūtu visprecīzākos datus, paralēli informējot īpašniekus, jo daudzi aizsargājami biotopi ik gadu tiek iznīcināti nezināšanas pēc. Ja īpašnieks saprot, ka viņa īpašumā atrodas meža vai bioloģiski vērtīgs zālāja biotops, ko vectēvs vai līdzšinējais īpašnieks ir kopis gadu desmitiem, pastāv lielāka iespējamība, ka viņš to saglabās vai vismaz izsvērs tā pārveidošanas iespēju.


DABAS SKAITĪŠANA UN ES

Tā kā dabas skaitīšanas ietvaros trīs gadu laikā jāpaveic milzīgs darba apjoms jāapzina visā Latvijas teritorijā sastopamie ES aizsargājamie biotopi, tad, protams, tā realizēšanai nepieciešams liels dabas ekspertu skaits. Uzaicināja arī mani. Pirmo un nedaudz arī otro sezonu pavadīju kā biotopu kartētājs, trešajā gadā kļuvu par ekspertu-kontrolieri.

Iepriekš esmu piedalījies līdzīga apjoma darbos, veicot meža inventarizāciju "Latvijas valsts mežu" apsaimniekošanā esošajos mežu plašumos, tāpēc ilūziju par vieglu pastaigu dabas skaitīšanā man nebija, zināju, ka tas būs grūts darbs, un lai arī sirdij tuvs, tomēr reizēm prasīs virzīties uz priekšu "sakostiem zobiem". Atzīšos, ka paceļu cepuri to ekspertu priekšā, kas skaitīšanā ir iekšā, kā mēdz teikt, "līdz kaulam", jo izlieto sviedru litru un mātes Dabas asinskārajai odu, dunduru, briežutu un ērču armādai upurēto asiņu daudzums ir milzīgs. Turklāt eksperti "gājuši caur uguni un ūdeni" teju burtiski, jo pirmajā sezonā milzīgo lietavu dēļ Latgales reģiona dabas skaitītāji garos gumijas zābakus nenovilka pat gulēt ejot, bet svelme 2018. gada sezonā nežēloja nevienu. Šai darbā ar vienkāršu dabas mīlestību nepietiek manuprāt, tas jau nedaudz līdzinās Austrumos piekoptajai sekošanai dao.

Arī projekta kontroles ietvaros darbs prasa līdzīgu atdevi sezonas laikā sanāk mežā ik dienu pavadīt sešas līdz astoņas stundas gandrīz nepārtrauktā kustībā, bet ziemas sezonā ik mēnesi izskatīt ekspertu aizpildītās ap pusotru tūkstoti biotopu anketas. Ap 250 eksperti ikdienā apseko teritoriju, un, atklājot ES nozīmes biotopu, aizpilda anketu, kas sezonas izskaņā nonāk Dabas aizsardzības pārvaldē. Ikvienu no šīm anketām caurskata kāds no deviņiem kontrolieriem. Un tikai tad, kad dabā un papīrformā ir apstiprinājies, ka īpašumā ir konstatēts biotops, īpašniekiem tiek sūtīta informācija par to.

Šonedēļ ir izsūtītas rezultātu vēstules 4500 mežu un purvu īpašniekiem, kuri tika apsekoti 2017. gada sezonā. Ja biotops ir konstatēts, tiks saņemta vēstule uz īpašnieka deklarētajā dzīves vietas adresē. Ja apsekojuma laikā dabas vērtības jeb biotops nav konstatēts, vēstule netiks sūtīta. Līdz ar vēstuļu izsūtīšanu dati tiek ievietoti Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols, kur, ievadot savu kadastra numuru, arī īpašnieks varēs uzzināt rezultātus ja biotops atklāts, tas parādīsies kartē.

VISAPTVEROŠAIS SKAISTUMS

Bez dabas mums neiztikt, tas ir fakts. Lai paskaidrotu dabas nozīmi manā vērtību skalā, šķiet, būs jāsāk rakstīt dzeja, jo daba ir mana asinsrite, mana sirds muskuļa ritms, skābeklis manām plaušām. Bez dabas skaistuma manām acīm būtu maz, kam pievērsties, bez dzīvības un formu bagāta meža manām domām un iztēlei nebūtu iedvesmas pilnas telpas, kur klīst. Tā nu tas ir, un kā sacīja Ēvalds Valters: “Tā tam būs būt!"

Domāju, ka latvieši ļoti labi zina tās greznās dabas ainavas, ko aplūkot mūsu skaistajā zemē, jo šobrīd Latvijā daudzviet ir ierīkotas lieliskas dabas takas gan purvos un pļavās, gan mežos, gan upju ielejās, gan jūras piekrastē, izdoti neskaitāmi dabas tūrisma ceļveži un internetā izveidotas vietnes ar šādu informāciju. Un redzu, ka cilvēki to izmanto dzīvodams Siguldā, nevaru nepamanīt, kā, sākot no vizbulīšu laika pavasarī līdz zelta rudenim, brīvdienās gandrīz nepārtraukta dabas baudītāju plūsma virzās Gaujas senlejas virzienā.

Tomēr Latvijas dabas vērtības slēpjas ne tikai lielajās ainavās, kuras pamanām uzreiz. Man šobrīd visvairāk patīk ieskatīties dabā dziļāk, aplūkot to no cita skatu punkta. Piemēram, paskatoties uz nelielu strautu gravas ielejā no sīkas skudras acu augstuma vienā mirklī iespējams nonākt iespaidīgākajā kanjonā, kāds vien uz šīs pasaules redzēts, pats strauts pārvēršas par milzīgu un mežonīgu kalnu upi, tajā esošie apsūnojušie akmeņi par mežiem apaugušām kalnu salām, krastos augošo krāšņo gļotsēņu bumbuļi par tikai nosapņojamām mākslas instalācijām. Šādā rakursā sīka gliemeža čaula top par dabas veidotu izcilāko un smalkāko arhitektūras objektu, bet rasas piebērtais sūnu sporogonu mežs par tādu greizo spoguļu galeriju, kādu no cilvēka ierastā skatu punkta nav iespējams atrast nekur citur, vismaz Saules sistēmā noteikti ne. Un tas viss bez apreibinošu vielu lietošanas, neskaitot to, kurai uz pudelītes rakstīts “DABA"!!!

BEZ LIDVĀVERES UN EIROPAS ŪDELES

Nevaru nepieminēt, ka, lai arī mums šķiet, ka dabas pārmaiņas Latviju skar minimāli, tomēr arī mēs atrodamies uz trauslās robežas. Tā pēdējo padsmit gadu laikā esam jau zaudējuši divas dzīvnieku sugas kopš 2006. gada vairs nav sastopamas lidvāveres, kas pagājušajā gadsimtā bija katrā Latvijas novadā, tāpat arī Eiropas ūdele ir izmirusi. Šobrīd uz izmiršanas robežas ir zaļā vārna. Un tās ir tikai vieglāk pamanāmās sugas. Ir vēl citas šādas “zaļās vārnas virkne augu, sēņu, ķērpju, bezmugurkaulnieku sugu, kuru izdzīvošana ir apdraudēta jo iznīcinām tām piemērotas dzīvotnes. Ja savus līdzšinējos paradumus nemainīsim, drīzumā varēsim runāt par vēl citām zaudētām vai tuvu iznīcībai esošām sugām, ko līdz šim esam uzskatījuši par pašsaprotamiem kaimiņiem.