Jau trešo gadu Latvijā līdz ar pārējām piecām biotopu grupām tiek vērtēti arī Latvijas saldūdeņi (ezeri un upes). Triju sezonu ietvaros plānots apsekot 2 000 Latvijas ezerus un upes ar kopgarumu 40 000 kilometru. Līdz šim apsekoto saldūdeņu dati liecina, ka izcila vai laba kvalitāte ir tikai pusei Latvijas ezeru un nedaudz vairāk kā trešdaļai upju posmu. Līdz ar vasarā iecienīto rekreācijas funkciju saldūdeņi katru dienu veic arī tādas funkcijas, kas cilvēka acij paliek apslēptas saldūdens ir resurss, dzīvības nodrošinātājs, daudzveidīga dzīvotne un migrācijas koridors, pašattīrīšanās nodrošināšana, plūdu un palu regulēšana, klimata veidošana. Tie var veikt visu augstākminēto, iekams paši ir tīri. Ja mainās ūdens kvalitāte, vienlaikus dabā tiek izmainīts ļoti daudz lietas.

Par labu kvalitāti liecina ne vien dzidrs saldūdens, bet arī tajos augošie retie un īpašie ūdens augi, kuri izzūd līdz ar kvalitātes pazemināšanos. Tā kā trešdaļa Latvijas upju ir regulētas un pārveidotas par grāvjiem, tās ir zaudējušas ne tikai savu ainavisko, bet arī bioloģisko vērtību. Šādas upes veic tikai ātrāku ūdeņu novadīšanu, bet dabiskai upei raksturīgo vērtību (pašattīrīšanās, daudzveidīga dzīves vieta, migrācijas koridors) tām vairs nav.

Upēs uz izmiršanas robežas ir ziemeļu upespērlene, tīru ūdeņu indikators, kas reiz bija plaši sastopama Vidzemes ūdeņos. Savukārt par ezeriem jāsaka, ka Latvijas “zelta fonds ir lobēliju ezereņu ezeri (1% no visiem ezeriem). Šīs sugas ir īpaši tīru ūdeņu indikatorsugas, kuru atradņu skaits Latvijas ezeros samazinājies līdz 25, lai gan pirms 100 gadiem bija divtik lielāks. Ja šiem augiem nepatīk piesārņojuma radītās izmaiņas, cik ilgi tās patiks cilvēkam?

Ikvienu biotopu ietekmē cilvēka darbības. Bet jo īpaši saldūdeņus, jo viss, kas notiek uz sauszemes, ezera vai upes sateces baseinā, tas ietekmē tuvumā esošo ūdeņu kvalitāti. Turklāt ietekme ir atkarīga no saimnieciskās darbības veida un intensitātes. Vislielākais drauds saldūdeņu kvalitātei ir 1) augstaiscentralizētajai kanalizācijai nepieslēgto mājsaimniecību skaits, 2) neattīrītie notekūdeņi, 3) notece no lauksaimniecības zemēm. Tāpat tos ietekmē arī līdzās esoša intensīva mežizstrāde, mazdārziņi, sausās tualetes, komposta kaudzes ūdeņu aizsargjoslās, kā arī atpūtnieki. Pat, ja cilvēks nemazgā auto vai matus saldūdenī, no rīta iepūstās smaržas, lietotais dezodorants, līdz ar peldkostīmu un citiem apģērbiem ūdenī nonāk veļas pulvera, veļas mīkstinātāja un pat balinātāja saturs. Nemaz nerunājot par fosfāta nonākšanu ūdenī līdz ar cilvēka vielmaiņas galaproduktiem (urīns un mēsli).

Daba ir paredzējusi, ka ar laiku ikviens ezers transformējas jeb aizaug un pārvēršas par purvu, bet cilvēka radītais piesārņojums šo procesu daudzkārt paātrina: vispirms cilvēks apzināti vai neapzināti piesārņo tīro saldūdeni, tad no tā izzūd vērtīgie un retie ūdensaugi, kas ir īpaši jutīgi pret piesārņojumu, pēc tam mazinās ūdenī sastopamā dabas daudzveidība, jo arī pārējiem augiem, dzīvajiem organismiem ir grūti uzturēties piesārņotā ūdenī, visbeidzot arī cilvēkam vairs nepatīk šī ūdenstilpe, un beigās ezers pilnībā aizaug.

Ar savu apzinātu rīcību, izpratni par vērtību saglabāšanu un pareizu apsaimniekošanu iespējams uzlabot ūdeņu kvalitāti. Tieši tāpēc dabas skaitīšana informē sabiedrību par pašreizējo stāvokli un mudina ikvienu iedzīvotāju, vasaras atpūtas baudītāju vai pilsētas viesi apzināti un gudri izmantot saldūdens resursus, cienīt un saudzēt savu ezeru: