Iestājoties Eiropas Savienībā, ikviena dalībvalsts apņemas rūpēties par dabu un sniegt jaunākos datus par dabas vērtību sastopamību, izplatību un kvalitāti savā teritorijā. Tā kā Eiropā dabas skaitītāji strādā pēc vienotas metodes, iespējams iegūt aktuālus datus par dabas daudzveidību un tās tendencēm ikvienā dalībvalstī, tās salīdzināt, sekot līdzi izmaiņām. Jo cilvēkam ir jāapzinās, ka viņš ir dabas sastāvdaļa, dabas ķēdes posms, ko ar savām darbībām ne vien vairo, bet arī maina, jo diemžēl arī dabas bagātība nav bezgalīga un neizmērojama.

Kādadabas skaitīšanas semināra apmeklētājsvisus klātesošos centās pārliecināt, kašajā novadā dzeņu ir ļoti daudz, katrā krūmā sēžot kāds trīspirkstu dzenis. Izrādās, ka skandināvu kaimiņi ar skaudību lūkojas mūsuvirzienā, atzīstot, ka dzeņiem ir svarīga loma ekosistēmā, un diemžēl dažas dzeņu sugas Zviedrijā jau izzudušas. Patiesību par Latvijā mītošajiem dzeņiem uzzināsim nākamgad, kad tiks pabeigts sugu grupas “Dzeņi aizsardzības plāns. Kādēļ tāds nepieciešams, stāsta viens no dabas skaitītājiem Latvijā ornitologs Madars Bergmanis, kas jau 20 gadus pēta dzeņu populāciju, interesējas par šīs sugas skaitliskajām attiecībām un izzina dzeņu apdzīvotās teritorijas. Video intervijas garums 3,44 minūtes.