Kopš 15. maija arī dabas skaitīšanas zālāju grupas eksperti ir sastopami dabā. Par ekspertu vizīti no maija līdz augustam ir informēti jau 11,5 tūkstoši šī gada apsekojamo zālāju īpašnieki.

Zālāji ir vienīgais biotopu veids, kas bez cilvēka līdzdalības nevar pastāvēt. It īpaši bioloģiski vērtīgie zālāji (BVZ) veidojas ļoti ilgā laika periodā, bet var tikt iznīcināts salīdzinoši neilgā laikā nepļauts, neapsaimniekots tas ar laiku pārvērtīsies par mežu, bet uzaršanas gadījumā tas pilnībā tiks iznīcināts. Tikai regulāri pļaujot vai noganot BVZ, tas saglabā bioloģisko daudzveidību.

BVZ izplatība Latvijā pēdējo 100 gadu laikā ir būtiski samazinājusies no 30% līdz 0,7%! To ievērojami ietekmē laikmeta attīstība un cilvēku paradumu maiņa.

Lai saglabātu BVZ, kas kalpo par mājvietu un/vai barošanās vietu apputeksnētājiem, putniemun maziem dzīvniekiem, kā arī sniedz rekreācijas iespējas un daudz citus ekosistēmas pakalpojumus cilvēkiem,Lauku atbalsta dienests (LAD) sniedz atbalsta maksājumus šo zālāju uzturētājiem (no 83e līdz pat 330e par ha). Atbalsta maksājuma apjoms ir atkarīgs no BVZ ražības klases, proti, jo vairāk siena ražas var iegūt, jo zemāka klase un atbalsts:

1. klase zālāji auglīgās augsnēs un putnu dzīvotnes. Zāles biomasa liela, siena raža virs 2 tonnām no hektāra.
2. klase zālāji mēreni auglīgās augsnēs. Zāles biomasa vidēji liela, siena raža no 1 līdz 2 t/ha.
3. klase zālāji nabadzīgās augsnēs. Zāles biomasa neliela, siena raža <1 t/ha.
4. klase ārpus lauku blokiem esošie ES aizsargājamie biotopi. Zāles biomasa parasti neliela, siena raža mazāka par 1 t/ha. Taču nozīmīgākais faktors zālāja iekļaušanai 4. klasē ir tā neatbilstība lauksaimniecības zemei parastā izpratnē pārāk slapjas vietas ar zāļu purviem raksturīgu augāju un pārāk sausas vietas ar smiltājiem raksturīgu augāju.

Īpašnieks, kura BVZ platība ir virs viena ha, var pietiekties šim maksājumam, slēdzot ar LAD vienošanos par turpmāko BVZ apsaimniekošanu.

Lai sniegtu jaunāko informāciju BVZ īpašniekiem, dabas skaitīšanā ik gadu BVZ tiek izvērtēti prioritāri. Jau februārī pērnā gada apsekoto zālāju īpašnieki saņem atbildes vēstuli no Dabas aizsardzības pārvaldes ar konstatētā biotopa kodu, savukārt pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols var aplūkot BVZ atrašanās vietu un piešķirto klasi. Zinot jaunākos datus, īpašnieks pats izvērtē savas tālākās īpašuma apsaimniekošanas vēlmes, iespējas un, ja vēlas, sazinās ar LAD par iespēju saņemt atbalsta maksājumus.