-
Kā atrod biotopus?
Vārds biotops, tulkojot no grieķu valodas, nozīmē dzīvesvieta, ko latviskojam kā dzīvotni. Biotopi mūs ieskauj ik uz soļa, jo biotops nav tikai gadu desmitiem neartas pļavas, kas priecē ar košu augu daudzveidību, vai sens mežs ar simtgadīgiem kokiem, tās ir arī jaunaudzes un pat izcirtumi. Protams, tie ir ļoti atšķirīgi biotopi, jo katrā no tiem mājvietu rod dažādas augu un d... -
Bebri ietekmē vairāk nekā pusi Latvijas upju
Dabas skaitīšanas eksperti, apsekojot saldūdens biotopu stāvokli, bebru darbības pazīmes nogāztus kokus, bebru alas, apmetnes un dambjus, fiksējuši 60% no apsekotajiem upju posmiem. Bebru dambji, kas visnegatīvāk ietekmē upes tecējumu, sastopami ceturtajā daļā Latvijas upju, bet vislielākais dambju skaits fiksēts Vilcē Zemgales pusē.Dažāda veida aizsprosti, tostarp lieli koku ... -
Vai arī šogad tiks kartēti biotopi?
Dabas skaitīšanas biotopu kartēšana visas valsts teritorijā sešās biotopu grupās ir noslēgusies. Šogad tiks veikti tikai atsevišķi apsekojumi, kas saistīti ar datu precizēšanu. Proti, ja ir nepieciešams pārbaudīt iegūtu informāciju, piemēram, īpašnieks pēc rezul... -
Kur aplūkojama informācija par biotopiem?
Dabas skaitīšanas četrās sezonām eksperti apseko sešas biotopu grupas - zālājus, saldūdeņus, purvus, mežus, piekrasti, saldūdeņus un alas, iežu atsegumus. Tiklīdz katra no biotopu grupām ir izskatīta, informācija tiek izsūtīta biotopu īpašniekam uz viņa deklarēto adresi. Ja biotops nav atklāts, rezultātu vēstule netiek sūtīta.Kad vēstules īpašniekiem izsūtītas, informācija tiek... -
Sakop savu biotopu Lielajā talkā!
Lai rūpētos par Latviju tās tīrību un ilgtspējību, 24. aprīlī Latvijā jau četrpadsmito gadu notiks Lielā Talka. Šogad, ņemot vērā epidemioloģiskos apstākļus, tās vadmotīvs ir “Par zaļu Latviju katrs atsevišķi, bet visi kopā".Lai arī iepriekš bija ierasts, ka talkas notiek kolektīvi, ikviens ir aicināts nemainīt savus ieradumus un zaļo domāšanu, jo talkot var... -
Latvijā aizvien atklāj jaunas alas un pat pilskalnus
Dažādos laika periodos ar dažādiem mērķiem Latvijā ir veikta alu un iežu atsegumu izpēte. Lai arī daļu informācijas sniedz ģeoloģiskā kartēšana no pagājušā gadsimta, jo īpaši atsegumu grupā nav pieejama vienota informācija par šīm dabas vērtībām visā valsts teritorijā.Tā kā alas un iežu atsegumi ir viena no sešām biotopu grupām, ko pēta dabas skaitītāji, drīzumā iegūsim aktuālā... -
Apstiprināts sugas aizsardzības plāns sugu grupai “Dzeņveidīgie”
Latvijā sastopamas deviņas dzeņveidīgo putnu sugas, piecas no tām (baltmugurdzenis, trīspirkstu dzenis, vidējais dzenis, melnā dzilna un pelēkā dzilna) mūsu valstīir īpaši aizsargājamas. Un tā kā dzeņi ir saistīti ar dabiskam mežam raksturīgām struktūrām un tiem galvenokārt raksturīgs nometniecisks dzīvesveids, dzeņu sugu izdzīvošanu un populācijas stāvokli lielā mērā ietekmē mežsaimn... -
Sugas aizsardzības plāns palīdzēs veicināt roņu un cilvēku interešu līdzāspastāvēšanu
Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes (Pārvalde) pasūtījuma izstrādātais sugas aizsardzības plāns roņiem turpmākajos gados dos iespēju veicināt Latvijas ūdeņos mītošo roņu sugu saglabāšanu un vienlaikus risināt konfliktsituācijas ar piekrastes zvejnieku saimnieciskajām interesēm.Vienots roņu sugu aizsardzības plāns izstrādāts trim Baltijas jūrā un Latvijas jūras ūdeņos sastopam... -
Dabas skaitītāji četros gados atklājuši 52 jaunas sugas
Dabas skaitītāji, apsekojot Latvijas pļavas, iekšzemes un piekrastes kāpas, saldūdeņus, alas, iežu atsegumus, purvus un mežus, ne vien pētīja biotopus un to stāvokli, bet arī novēroja retas sugas, tādējādi četrās sezonās kopumā atklājot 52 jaunas sugas.Starp tām ir divas līdz šim Latvijā nesastaptas augu sugas, septiņas sūnu, 12 ķērpju, 15 gļotsēņu un 16 sēņu sugas... -
Zālāju biotopu precizējumus var iesniegt līdz 31. martam
Dabas skaitīšanā ir apkopota informācija par2020. gada konstatētajiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem (BVZ). Februāra sākumā šī informācija ir izsūtītas ap 2 400 BVZ īpašniekiem pa pastu.Tā kā BVZ uzturēšanā iesaistās ne tikai īpašnieki, bet arī vērtīgo zālāju apsaimniekotāji, informācija ir izsūtīta arī Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS). L... -
Dabas skaitīšanā bioloģiski vērtīgie zālāji konstatēti 45% apsekoto teritoriju
Dabas aizsardzības pārvaldes (Pārvalde) īstenotās dabas skaitīšanas četrās sezonās Latvijā ir apsekoti vairāk nekā 130 tūkstoši hektāru zālāju. No tiem 45% jeb nepilni 60 tūkstoši hektāru aizņem bioloģiski vērtīgie zālāji. Diemžēl šo biotopu īpašnieki ziņo, ka vairāk nekā 4 tūkstoši hektāri dabā vairs nepastāv, jo ir uzarti vai apmežoti.... -
Kad būs pieejami 2020. gada apsekoto teritoriju rezultāti?
2020. gada sezonā dabas skaitīšanas eksperti apsekoja dabas teritorijas 78 novados. Par ikvienu redzēto biotopu dabā eksperti aizpildīja anketu, kas lauku sezonas izskaņā nonāca Dabas aizsardzības pārvaldē. Šobrīd notiek ik katras anketas datu kontrole, salīdzinot eksperta klātienē redzēto ar datu bāzēs un kartēs pieejamo informāciju.Ik gadu prioritāri tiek skatīti ... -
2021. gada dzīvotne – upju straujteces un dabiski upju posmi
Latvijas Dabas fonds (LDF) par 2021. gada dzīvotni ir atzinis upju straujteces un dabiskus upju posmus - Eiropā un Latvijā īpaši aizsargājamu biotopu. Latvijā kopumā ir apmēram 12 400 upes ar kopējo garumu 37 950 kilometri. Un Dabas skaitīšanas eksperti ir apzinājuši, ka aptuveni 52% no visas kopējās upju platības atbilst šai dzīvotnei.Turklāt ar katru straujteci un dabisku upe...
