Kāpēc tiek īstenota dabas skaitīšana?

Lai iegūtu detalizētu un zinātniski pamatotu informāciju par Latvijas dabas vērtībām, to daudzumu, veidiem, izplatību un kvalitāti.

 

Kāds aktivitātes tiks veiktas dabas skaitīšanas ietvaros?

  1. ES nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšana, iegūtās pamatinformācijas analīze.

  2. 20 esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrāde.

  3. 5 īpaši aizsargājamo sugu aizsardzības plānu izstrāde.

  4. Priekšnoteikumu sagatavošana bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai mūsu valstī.

 

Vai dabas skaitīšanas mērķis ir palielināt īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vai noteikt saimnieciskās darbības ierobežojumus?

Dabas skaitīšanas mērķis ir iegūt informāciju, nevis palielināt vai samazināt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju skaitu. Dabas skaitīšana palīdzēs apzināt trūkstošo informāciju un apkopot datus. Projekta mērķis nav noteikt saimnieciskās darbības aizliegumus. Saimnieciskās darbības ierobežojumi tiek noteikti tikai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vai mikroliegumu izveidošanu atbilstoši biotopu aizsardzības mērķiem un to ekoloģiskām prasībām.

 

Ja zemes īpašnieka īpašumā tiks atrasts īpaši aizsargājams biotops, vai tiks noteikti kādi ierobežojumi saimnieciskajai darbībai?

Bažas par kartēšanas ietekmi uz saimniecisko darbību visbiežāk nav pamatotas. Īpaši aizsargājama biotopa atrašana noteiktā teritorijā nenozīmē automātisku ierobežojumu noteikšanu. Dabas skaitīšanas mērķis ir iegūt informāciju, nevis palielināt vai samazināt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju skaitu.

Lai gan termins “īpaši aizsargājams” daudziem asociējas ar saimnieciskās darbības aizliegumu vai ierobežojumu, tomēr praksē šādu biotopu aizsargā vien tad, ja tam ir izveidots mikroliegums, vai tas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Mikroliegumi ir teritorijas, kas tiek īpaši noteiktas, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību. Savukārt īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās saimnieciskās darbības aizliegumus vai ierobežojumus nosaka Ministru kabineta noteikumi. Jāņem vērā, ka vislielākā iespējamība atrast dabas vērtības ir teritorijās, kurām jau ir noteikts īpaši aizsargājamo dabas teritoriju statuss vai kādi citi ierobežojumi intensīvai saimnieciskajai darbībai (piem., aizsargjoslas, “zaļās zonas” pašvaldību teritoriju plānojumos, izteikts reljefs u.c.).

Lēmumus par sava īpašuma apsaimniekošanu Dabas aizsardzības pārvalde aicina nebalstīt uz baumām, bet šaubu gadījumā sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldi: skaitamdabu@daba.gov.lv; +371 26107005 (darba dienās plkst. 8:30 – 17:00).

 

Cik lielā platībā Latvijā ir aizliegta mežsaimnieciskā darbība?

Mežsaimnieciskā darbībā pilnībā aizliegta 3,3% (no kuriem 90,8% ir valstij piederoši meži) no kopējās Latvijas mežu platības. 71,8% no kopējās Latvijas mežu platības ir saimnieciskie meži bez mežsaimnieciskās darbības aprobežojumiem. Vairāk informācijas šeit.

 

Kādi ir dabas skaitīšanas plānotie rezultāti?

  1. Iegūta precīza pamatinformācija un kartogrāfiskais materiāls par ES nozīmes aizsargājamiem biotopiem un to stāvokļa novērtējumu visā Latvijas teritorijā.

  2. Izstrādāti vismaz 5 sugu un 20 esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plāni.

  3. Digitalizēti iegūtie dati.

  4. Veikta iegūto datu apkopošana, pamatinformācijas izvērtēšana un padziļināta analīze.

 

Kā notiks dabas vērtību noteikšana?

Biotopu apsekošana  tiks veikta pēc vienotas metodikas - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apstiprināta un Zemkopības ministrijas saskaņota “ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas un darbu organizācijas metodika”. Biotopu apsekošanu Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā veiks eksperti, kuri dabā apsekos teritoriju, aizpildīs speciālu apsekojama anketu un kartē iezīmēs precīzu konstatētā biotopa robežu. Katram ekspertam apsekojama laikā līdzi jābūt globālās pozicionēšanas sistēmai (GPS), kas fiksē arī eksperta pārvietošanās maršrutu, lai šaubu gadījumā būtu iespējams veikt kvalitātes pārbaudi.

 

Kur notiks dabas skaitīšana?

Apsekojamās teritorijas sadalītas pa kvadrātiem, un katru gadu paredzēts apsekot noteiktu kvadrātu skaitu. Eksperti pārbaudīs tikai tās teritorijas, kurās potenciāli iespējama īpašu dabas vērtību esamība – lielākoties esošajās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos un citviet, kur šobrīd nenotiek aktīva saimnieciskā darbība.

Dabas aizsardzības pārvalde ir noteikusi platības, kur ekspertiem nav nepieciešams izvērtēt dabas vērtību esamību, piemēram:

  • intensīvi apsaimniekotās lauksaimniecības zemēs;
  • apdzīvotās vietās, izņemot konkrētas teritorijas, kas noteiktas kā obligāti apsekojamas, piemēram, kāpu zona pilsētā;
  • teritorijās, kurās pēdējo 3 gadu laikā jau ir veikti izpētes darbi un izsniegti saskaņojumi un atļaujas dažādu darbību veikšanai (karjeri, kūdras ieguves platības u.c.).

 

Cik ilgi tiks veikta dabas skaitīšana?

Projekta “Dabas skaitīšana” īstenošanas laiks ir līdz 2020.gada novembrim, biotopu izplatības un kvalitātes noteikšanas jomā  –  ne ilgāk kā līdz 2019.gada 31.decembrim.

 

Kā zemes īpašnieki uzzinās par dabas skaitīšanu viņu īpašumā?

Gan pašvaldībām, gan zemju īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem) katru gadu pirms biotopu kartēšanas uzsākšanas uz viņu deklarētajām adresēm tiks izsūtītas informatīvas vēstules, lai informētu par aptuveno ekspertu apmeklējumu un eksperta atpazīšanas zīmēm. Vēstules tiks izsūtītas tiem īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem), kuru īpašumos obligāti paredzēta eksperta vizīte.

 

Vai pēc vēstules saņemšanas par gaidāmo eksperta apmeklējumu zemes īpašniekiem ir liegts veikt ierastās darbības savā īpašumā, vai arī jāveic kādas speciālas darbības?

Pēc informatīvās vēstules saņemšanas par gaidāmo biotopu kartēšanu zemju īpašniekiem nav jāveic nekādas speciālas darbības - turpiniet savu iesarasto īpašuma apsaimniekošanu.

 

Vai zemes īpašnieks drīkst piedalīties eksperta veiktajā apsekojumā?

Zemes īpašnieks drīkst piedalīties eksperta veiktajā apsekojumā un uzdot sev interesējošus jautājumus. Vienlaikus sugu un biotopu aizsardzības likuma 9. pants nosaka, ka zemes īpašniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem ir pienākums neierobežot īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izpēti, uzskaiti un kontroli.

 

Kā atpazīt ekspertu?

Visiem ekspertiem, dodoties dabā, ir jābūt līdzi Dabas aizsardzības pārvaldes izdotām noteikta parauga eksperta apliecībām, kas jāuzrāda zemes īpašniekam pēc to lūguma. Apliecībā būs iekļauts arī Dabas aizsardzības pārvaldes kontakttālrunis, kur nepieciešamības gadījumā iegūt papildu informāciju.

Eksperta apliecības paraugs:

Vai zemes īpašnieks var atteikties no dabas vērtību apzināšanas?

Zemes īpašnieks nevar atteikties no apsekošanas savā īpašumā. To nosaka Latvijas Republikas likumdošana - Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9.pants. Zemes īpašniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem ir pienākums neierobežot īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izpēti, uzskaiti un kontroli.

 

Vai ekspertu iegūtie dati tiks pārbaudīti?

Ekspertu iesniegtajām anketām un kartēm tiks veikta 100% sākotnējā pārbaude. Saskaņā ar darbu metodiku, vismaz 10% no ekspertu iesniegtajiem datiem tiks pārbaudīti dabā. Tas notiks gan pēc nejaušības principa, gan veicot atkārtotu konkrētās vietas apskati, informāciju precizējot arī situācijās, ja tiek saņemtas sūdzības vai iebildumi par darba kvalitāti no zemes īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem).

 

Kā zemes īpašnieks zinās, ka viņa teritorijā ir atrastas nozīmīgas dabas vērtības? Ko darīt tālāk?

Ja teritorijas apsekojama laikā tiks atrasts ES nozīmes biotops, zemes īpašnieks (tiesiskais valdītājs) tiks rakstiski informēts, kā arī tiks norādītas zemes īpašnieka tiesības tālākai rīcībai. Informāciju par savā īpašumā esošajām dabas vērtībām zemes īpašnieks varēs iegūt arī dabas datu pārvaldības sistēmā „Ozols” (ozols.daba.gov.lv).

Ja īpašumā tiks konstatēts bioloģiski vērtīgs zālājs, informācija tiks nodota Lauku atbalsta dienestam un būs pieejama arī Lauku atbalsta dienesta lauku informācijas sistēmā.

 

Kāds ir dabas vērtību apzināšanas ieguvums?

  1. Pēc dabas vērtību apzināšanas tiks iegūta informācija par Latvijā sastopamajām dabas vērtībām (ES nozīmes biotopiem), to stāvokli un daudzumu valstī.
  2. Daudzos gadījumos zemju īpašniekiem nevajadzēs tērēt privātos līdzekļus ekspertīzēm, lai pieteiktos atbalsta/ kompensāciju maksājumiem, saņemtu būvatļaujas vai tehniskos noteikumus.
  3. Projektā  īstenotās aktivitātes palīdzēs samazināt administratīvo slogu un laika resursu patēriņu dažādu atļauju sagatavošanā un izsniegšanā, jo ievadītie dati dabas datu pārvaldības sistēmā „Ozols” būs savietoti ar citām valsts informācijas sistēmām, piemēram, www.geolatvija.lv. Izmantojot datu bāzēs iekļauto informāciju, būs iespējams mērķtiecīgāk plānot uzņēmējdarbību, rēķinoties ar īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izplatību.
  4. Projekta ietvaros iegūtie dati palīdzēs daudz efektīvāk sabalansēt dabas aizsardzības un tautsaimniecības attīstību, kā arī apzināt konkrētās teritorijas unikalitāti, kā arī būs atbalsts teritorijas plānojumam un no tā izrietošajiem ekonomiskajiem ieguvumiem.